Arhitekte Zaiga Gaile: “Vēsturiskajā centrā mazgās auto?” Automazgātava Kārsavas sirdī “noliek uz pauzes”

6 komentāri

Kārsavas novada domnieku tuvredzība pret vēsturisko mantojumu novedusi pie pilsētas vēsturiskā centra ainavas iedragāšanas. Līdzās bijušajam linu pieņemšanas punktam, vienai no senākajām mūra ēkām novadā, kā arī netālu no citām vēsturiski nozīmīgām celtnēm pilsētas pašā centrā ļauts būvēt automazgātavu. “Ja nav par parūpējušies par vēsturisko centru, ja tas nav svarīgi, nezinu, ar ko viņi vispār nodarbojas,” kritiska ir Zaiga Gaile, arhitekte, eksperte arhitektūras mantojuma atjaunošanā.

Pašā Kārsavas sirdī atrodas zaļš skvērs, ko ieskauj domes ēka, kā arī vairākas vēsturiski nozīmīgas celtnes, piemēram, 18. gadsimtā tapusī koka baznīca, kas ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis. Tai cieši līdzās ir vēl viena baznīca. Kā lasāms interneta avotos, Kārsava ir vienīgā vieta Latvijā, kur tik tuvu viena otrai ir divas baznīcas. Tāpat īpaši izceļama novadā viena no senākajām mūra ēkām, bijušais linu pieņemšanas punkts. Pilsētas centrs ir kā radīts, lai to sauktu par vēsturisko centru, pārliecināti ir kultūras un arhitektūras eksperti, tomēr viņi un daļa kārsaviešu ir neizpratnē, kāpēc vēsturisko ainavu ar domes svētību iedragās, līdzās linu pieņemšanas punktam uzbūvējot automazgātavu.

Sašutusi par automašīnu mazgāšanu blakus vēstures liecībām ir Ineta Zelša Sīmansone, muzeoloģe, domnīcas ”Creative Museum” vadītāja. Viņa roku rokā ar Latvijā respektētiem vēsturniekiem un ar Kārsavas novada domes svētību un atbalstu pētījusi Kārsavas puses vēsturi, vēstures liecības ar aprakstiem publicējot rakstu krājumā “Kārsavas stāsti”. Tieši linu pieņemšanas punktam ir īpaša nozīme, jo tieši tā telpās pirms dažiem gadiem notika “Kārsavas stāstu” prezentācijas izstāde. Vēsturiskā ēka iekļauta arī rakstu krājumā.

Ineta Zelša Sīmansone
“Kārsavas stāstu” koordinatore

Automazgātava šajā vietā – tas ir, maigi sakot, dīvaini, lai neteiktu vairāk. Šī vieta varētu būt kultūras punkts, kultūras apmaiņas vieta vai kāda kafejnīca. Šī, iespējams, ir pēdējā uz vietas cepto ķieģeļu ēka Kārsavā. Ko mēs darām ar apkaimi ap šo ēku! Nevar būt vienalga, ka pilsētā ir uz divu roku pirkstiem saskaitāmi nozīmīgi objekti, pret kuriem izturamies tā – kas būs, tas būs; labāk, lai tur kāds uzceļ automazgātavu. Varbūt tomēr kaut kas jauns un radošs būtu jāizdomā.

Foto: laikraksts “Ludzas Zeme”

Tam, ka automazgātava iedragās pilsētas centra ainavu, piekrīt arī citi kultūras un mākslas pārstāvji, kā arī arhitekti. Arhitekts Dāvis Gasuls, kuram Kārsavā arī ir radniecīgas saites, diskusijā, kas video formātā publicēta sociālajā tīklā “Facebook”, Kārsavas novada domniekiem iesaka aizgūt piemēru no Kuldīgas un Dobeles, kur vietvara ciena vēsturisko mantojumu. Jo īpaši Gasuls izcēlis Kuldīgu, kur ar striktiem būvniecības un arhitektūras mantojuma atjaunošanas noteikumiem izdevies saglabāt vēsturiskās apkaimes, kas priecē kā vietējos, tā tūristus.

Dāvis Gasuls
arhitekts

Arī Kārsavā kaut kas ir jāpietaupa. Kārsavā nav tik daudz to lietu un vietu, kas varētu kalpot kā vēsturiskais pilsētas centrs.

Kārsavā jau ir viena automazgātava, kas atrodas pilsētas nomalē. Daļa uzrunāto kārsaviešu pauda, ka divas automazgātavas nelielā pilsētā nav vajadzīgas. Tāpat izskanēja viedoklis, ka otru automazgātavu varētu izvietot citviet, nevis pilsētas centra apkaimē blakus vēstures liecībām. Dažs atzinīgi vērtēja jebkādu uzņēmējdarbību pilsētā, paužot viedokli, ka konkurences apstākļos cenas pakalpojumiem automazgātavās saruks.

Pašvaldībai vēstures liecība nav vajadzīga. Topošās automazgātavas saimnieks: “Būs cilvēkiem ”narmaļna” vieta ar baneriem un neona gaismām”

Pašvaldībai vēsturiskā mūra ēka, kurai līdzās taps automazgātava, nekad nav bijusi vajadzīga, par ko liecina fakts, ka tā nekad nav piederējusi vietvarai. Nomainoties privātīpašniekiem, bijušais linu pieņemšanas punkts aizlaists postā. Pirms trim gadiem vēsturisko ēku un zemi ap to iegādājās Kārsavas puses iedzīvotājs Jānis Zeiļuks. Nu viņš, piesaistot Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējumu, jau uzsācis automazgātavas būvniecību.

Jānis Zeiļuks
būvē automazgātavu

Mēs uztaisīsim to, ko solījām. Būs cilvēkiem ”narmaļna” vieta, kas ierakstīsies ļoti skaisti. Būs baneri kā blakus esošajam veikalam ”Citro” un neona apgaismojums. Būs arī krēsliņi, lai apsēstos.

Tuvredzīgā pašvaldība

Kā iespējama automazgātavas būvniecība cieši līdzās vēsturiskai ēkai pilsētas centrā, ko ieskauj citas nozīmīgas vēstures liecības? Kāpēc ar baneriem un neona apgaismojumu automazgātavas izskatu pielāgos neba vēsturiskajiem vaibstiem, bet gan spilgtajiem blakus esošā veikala uzrakstiem? Atbildes uz šiem jautājumiem, domājams, ietvertas pašvaldības tuvredzībā. Savulaik vietvara nenoteica pilsētas centram vēsturiskā centra statusu, kas noteiktu striktākus ierobežojums attiecībā uz apbūvi un aizliegtu automazgātavas un citu vidē neiederīgu objektu izbūvi. Pašvaldības un privātīpašnieku nevīžīgā attieksme pret linu pieņemšanas punktu to novedusi līdz sliktam tehniskajam stāvoklim, kā dēļ vēsturiskā ēka nav ierakstāma valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Ja ēka būtu valsts aizsardzībā esošs kultūras piemineklis (pat ja nebūtu ietilpstoša vēsturiskajā apkaimē), tā arī būtu pasargātāka no automazgātavas kaimiņos.

Kārsavas novada domes vadība reģionālajam laikrakstam “Ludzas Zeme” pauda, ka ne visi domnieki atbalsta automazgātavas būvniecību, domes priekšsēdētājas Ināras Silickas nostāja par būvniecību pat ir negatīva, tomēr neesot pašvaldības spēkos aizliegt būvēt automazgātavu konkrētajā vietā. Neesot pat jēgas rīkot sabiedrisko apspriešanu, jo tā ir privāta teritorija ar apbūves statusu.

Dienā, kad Kārsavā viesojās “Bez Tabu”, Kārsavas domes prieksēdētāja Silicka nebija sastopama darba vietā, tāpēc ar raidījuma komandu tikās viņas vietnieks Pēteris Laganovskis.

Pēteris Laganovskis
Kārsavas domes priekšsēdētājas vietnieks

Mēs varējām diskutēt par vēsturiskā centra noteikšanu, bet to vajadzēja darīt pirms tam, senāk. Tagad jau ir par vēlu. Mums nebija tiesību iebilst. Tomēr uzskatām, ka viņam [teritorijas īpašniekam] vajadzēja uzprasīt iedzīvotāju viedokli. Teritorijas plānojumā te paredzēta apbūve. Šo apkaimi varējām noteikt kā vēsturiski nozīmīgu, bet laikam kaut ko esam palaiduši garām kādā brīdī.

Taujāts, kāpēc pašvaldība neiegādājās bijušo linu pieņemšanas punktu un kāpēc, ja teritorija nonāca privātīpašnieka rokās, uzzinot par vēlmi būvēt automazgātavu, nepiedāvāja zemes maiņas vai atpirkšanas darījumu, Laganovskis atbild: “Noprotu, ka mums [pašvaldībai] bija svarīgākas lietas, kas bija jārisina, nevis šīs teritorijas iegāde. Mums jādomā par visu novadu. Mums ir pietiekoši daudz īpašumu, kurus arī jāuztur.”

Arhitektes Zaigas Gailes un kultūras pieminekļu sargu kritiskais viedoklis

Arhitekti un eksperti arhitektūras mantojuma atjaunošanā Zaigu Gaili izbrīna pašvaldības nerūpēšanās par pilsētas vēsturisko centru.

Zaiga Gaile
arhitekte

Taču nevar būvēt kurā katrā vietā. Nav parūpējušies par savu vēsturisko centru. Pirmajā neatkarības vilnī visās labākajās vietās Rīgā būvēja benzīntankus. Vēsturiskajos centros, blakus Latvijas Valsts prezidenta pilij. Tagad labākajās vietās sabūvēti lielveikali, un mēs redzam, kā tas izskatās. Katrai lietai sava vieta. Man jābrauc uz vēsturisko centru mazgāt mašīnu? Varbūt labāk tur aizbraukt pastaigāties vai ieiet kafejnīcā? Tas absolūti ir pašvaldības lēmums. Tas ir arī vietējo iedzīvotāju lēmums. Ja viņi ir aizmiguši, ir vienalga, tad neviens viņiem nevar palīdzēt. Pašvaldība var iesniegt ierosinājumu novilkt mazās pilsētiņas vēsturiskā centra robežas, nosakot vērtīgākās ēkas. Ja nav par to parūpējušies, ja tas nav svarīgi, nezinu, ar ko viņi vispār nodarbojas.

Bijušo linu pieņemšanas punktu varētu pelnīti iekļaut kultūras pieminekļu sarakstā, ja vien kāds uzņemtos to savest kārtībā, stāsta Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Latgales reģionālās nodaļas vadītāja Vilma Platpīre.

Vilma Platpīre
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Latgales reģionālās nodaļas vadītāja

Apsekojām linu pieņemšanas punktu. Tika konstatēts, ka tas diemžēl neatbilst kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām, tehniskais stāvoklis nav tāds, lai varētu iekļaut kultūras pieminekļu sarakstā. Mēs mīļi aicinātu vietējo pašvaldību vēl un vēl izvērtēt, vai tiešām šī ir vienīgā vieta Kārsavā, kur var būvēt automazgātavu. Tādā veidā varbūt pasargāt no pastiprinātiem trokšņiem, vibrācijām un mitruma, ko radīs automazgātava. Neizslēdzam iespēju, ka varbūt atrodas kāds investors, kurš labprāt iegulda finansējumu šī kultūrvēsturiskā objekta atjaunošanā un varbūt nākotnē objekts varētu tikt iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.