Apsaimniekotāja rēķins par ūdens starpību šokē rīdzinieci

Skaidrīte Nitiša

Autors: Skaidrīte Nitiša

TV3 Bez Tabu raidījuma žurnāliste, kura ļoti labi orientējas savstarpējo konfliktu un dažādu problēmu risināšanā.

12 komentāri
Apsaimniekotāja rēķins par ūdens starpību šokē rīdzinieci

Rīdziniece neapmierināta, ka par mistisku ūdens patēriņa starpību katram dzīvokļa īpašniekam jāmaksā 5 eiro mēnesī.

Rīdziniece Inga laikus norēķinās par visiem pakalpojumiem, tostarp par patērēto ūdeni. Līdzīgi kā citi nama iedzīvotāji, Inga ir neizpratnē, kāpēc šogad jāmaksā vairāk nekā 5 eiro par ūdens patēriņa starpību?! Turklāt šogad šī starpība dažiem dzīvokļiem esot pat lielāka par samaksu par faktiski patērētā ūdens daudzumu. Mājā ir 152 dzīvokļi.  Mēnesī vienam namam vien maksa par ūdens starpību sanākot gandrīz 800 eiro.

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvis Krists Leiškalns akcentē, aprēķinos vadās pēc Ministru kabineta noteikumiem. Lai daudzdzīvokļu mājā noteiktu, cik daudz ūdens katrā dzīvoklī patērēts un cik par to jāmaksā, ir uzstādīti individuālie skaitītāji. Taču šo skaitītāju rādījumi nesakrīt ar pakalpojuma sniedzēja uzstādītās mērierīces datiem pie ūdens ievada mājā. Tādējādi rodas ūdens patēriņa starpība, kas pārrēķina veidā solidāri jāapmaksā mājas iedzīvotājiem.

Kā panākt, lai nerastos starpība, esot dažādi risinājumi. Mājas, kurās neesot starpības, ir tās, kur ūdens skaitītāji atrodoties kāpņu telpā. Neveidojas starpība namos, kur uzstādīti skaitītāji ar attālinātu nolasīšanu un mājās, kur rādītājus nolasa māju vecākie vienā laikā.

Ekonomikas ministrijas pārstāvis Mārtiņš Auders akcentē, ka ūdens patēriņa starpība starp skaitītāju, kurš uzskaita mājas kopējo ūdens patēriņu un dzīvokļos esošajiem, varot atšķirties arī tāpēc, ka pat verificēti ūdens skaitītāji varot rādīt neprecīzi.

Ūdens patēriņa starpība galvenokārt rodas tehnisku iemeslu (atšķirīga skaitītāju klase un jutīgums, mehāniska ietekmējamība) un cilvēka faktora dēļ. Patēriņa starpību var maksimāli samazināt, uzstādot jaunākās paaudzes mērierīces ar datu attālinātu nolasīšanu, taču arī tās ir papildu izmaksas.

Lai pārliecinātos, ka visi dzīvokļu īpašnieki skaitītāju rādījumus nodod atbilstoši faktiskajam, varētu veikt ūdens skaitītāju rādījumu pārbaudi, taču, kā teic “Rīgas namu pārvaldnieka” pārstāvis, tagad arī to nevarot, jo, kamēr valstī ir ārkārtas situācija, klātienē dzīvokļus apsekot nedrīkstot.

Ekonomikas ministrijas pārstāvis uzskata, – ūdens patēriņa starpība neveidotos, ja visiem tiktu uzstādīti vienādi skaitītāji, vienādi verificēti un nolasīti vienlaikus, taču arī tam būtu nepieciešamas papildu izmaksas.

Liena Eisaka
Tiesībsarga biroja pārstāve

Ja daudzdzīvokļu māja nav pārņemta dzīvokļu īpašnieku apsaimniekošanā (dzīvokļu īpašnieki nav izveidojuši dzīvokļu īpašnieku biedrību un nav pārņēmuši dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības no pašvaldības), pakalpojumu aprēķiniem tiek piemērotas 09.12.2008. Ministru kabineta noteikumu Nr.1013 ”Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” (turpmāk – MK Noteikumi Nr.1013) tiesību normas.

Ūdens zudumi un dažādais aprēķins, kas ir saistīts ar ūdens tīkliem un ūdens uzskaiti dzīvojamās mājas iekšienē, ir dzīvojamās mājas īpašnieka atbildība (visu dzīvokļu īpašnieku). Cita starpā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, skatot lietu Nr.SKA-706/2013, kas saistīta ar ūdens piegādi dzīvojamai mājai, ir secinājis, ka ūdensapgādes pakalpojumi mājā, kurā ir kopēja ūdensapgādes sistēma ar kopēju mājas ūdens ievadu, ir pakalpojums, ko sniedz mājai kopumā. Tādējādi secināms, ka mājas dzīvokļu īpašnieki minēto pakalpojumu saņem kopīgi, savukārt kārtību, kādā viņi norēķinās par to, regulē MK Noteikumi Nr.1013.

Šo kārtību ir iespējams mainīt, ja dzīvokļu īpašnieki ir aktīvi savu tiesību un interešu aizsardzībā, pārņemot māju pārvaldīšanā un nosakot savus apmaksas kritērijus, vai arī atbilstoši noteikumu 2.1 punktam dzīvokļu īpašnieku kopība, pieņemot attiecīgu lēmumu, ir tiesīga mainīt gan šajos noteikumos, gan pārvaldnieka noteiktos kritērijus apmaksājamās daļas aprēķināšanai par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu.

MK Noteikumi Nr.1013 2019.gada novembrī tika grozīti, paredzot lielāku mājas pārvaldnieka iesaisti mājas pārvaldīšanas jautājumos, t.sk. arī detalizēja kārtību, kādā tiek aprēķināta ūdens patēriņa starpība. Tādējādi šobrīd ūdens patēriņa starpības samazināšana ir iespējama, dzīvokļu īpašniekiem esot aktīviem un sadarbojoties ar mājas pārvaldnieku.

Apskatot tipiskākos ūdens patēriņa starpības rašanās iemeslus jeb kā veidojas ūdens zudums, jāteic, ka: tas ir ūdens daudzums, kas nopludināts avārijās, remonta darbos, atšķirīgs skaitītāju verifikācijas laiks, neuzstādīti skaitītāji, atšķirīgi laiki, kad nodoti ūdens skaitītāju rādījumi, faktiski patērētā ūdens patēriņa samazināšana vai nepareiza nolasīšana, ūdens lietošana dzīvokļu krānos ar ļoti mazu caurplūdi/krānu pilēšana, patēriņa skaitītāja nepilnības, dažādu klašu skaitītāju izmantošana vai nepareiza to uzstādīšana, skaitītāju ietekmēšana, aizsērējuši skaitītāji, neliela, bet patstāvīga ūdens aiztecēšana ventiļu un krānu nepietiekama hermētiskuma dēļ.