Aizbildinoties ar datu aizsardzību, sievietei liegts uzzināt, kas noticis ar viņas mammu?

Skaidrīte Nitiša

Autors: Skaidrīte Nitiša

TV3 Bez Tabu raidījuma žurnāliste, kura ļoti labi orientējas savstarpējo konfliktu un dažādu problēmu risināšanā.

1 komentārs
Aizbildinoties ar datu aizsardzību, sievietei liegts uzzināt, kas noticis ar viņas mammu?

Rīdzinieces Larisas mamma dzīvo tālu prom no galvaspilsētas. Kad viņas 80 gadus vecā mamma ilgstoši nav atbildējusi uz telefona zvaniem, Larisa bija nobažījusies, vai tik nav notikusi nelaime?

Larisas mamma nebija sazvanāma. Larisa bijusi izmisumā un neziņā. Zvanījusi vairākiem dienestiem.
Larisa

Es piezvanīju policijai un ātrajai palīdzībai un uzdevu jautājumu, vai nebija fiksēts kāds nelaimes gadījums, kurā iesaistīta padzīvojusi sieviete konkrētā pilsētā un konkrētā laika posmā? Paskaidroju sava zvana iemeslu. Man atbildēja, nesniedz šādu informāciju saistībā ar personas datu aizsardzību. Cilvēkam, kas nokļuvis nelaimē un atrodas bezpalīdzīgā stāvoklī, ir liegts tuvinieku atbalsts un liegta terapeitiskā palīdzība, kas, iespējams, nepieciešama dzīvības glābšanai un cilvēks var arī palikt neidentificēts. Līdzīga situācija var izveidoties katram no mums, tāpēc šīs problēmas operatīva risināšana ir svarīga ne tikai man, bet visiem mums. Nesaņemot informāciju, arī tuviniekiem stresa dēļ var rasties veselības problēmas.

Larisa uzskata, ka dienesti pārspīlē ar datu aizsardzību, nesniedzot pat vispārīgu informāciju.

Datu aizsardzības inspekcijas vadītāja Jekaterina Macuka informē, ka dienesti rīkojušies saskaņā ar likumu. Personas datus aizsargā ne tikai Personas datu aizsardzības regula, bet arī Pacientu tiesību likums. Telefonsarunā nav iespējams pārliecināties par zvanītāja identitāti un radniecību.

Rīdziniekam Pēterim smagi slimais bērnības draugs, kurš pārvietojas vien ar grūtībām un kuram nav tuvinieku, lūdzis, lai Pēteris aizbrauc pēc viņa analīžu rezultātiem, taču medicīnas iestāde atteikusi tos izsniegt. Esot tiesīgi izsniegt vien pašam pacientam, pat ģimenes ārstam ne.

Datu aizsardzības inspekcijas vadītāja akcentē, ka ārstniecības iestādes informāciju par pacientu drīkst izpaust tuviniekiem tikai ar pacienta rakstveida piekrišanu. To apstiprina arī Veselības inspekcija.

Laura Šīberte
Veselības inspekcijas Juridiskā departamenta vadītāja

Saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 10. panta otro daļu informāciju par pacientu drīkst izpaust tikai ar viņa rakstveida piekrišanu vai citos gadījumos, kad informācija sniedzama institūcijām atbilstoši Pacientu tiesību likumā definētam mērķim.

Pacients rakstveida piekrišanā var norādīt ne tikai personas, kam sniegt informāciju, bet arī personas, kurām to nesniegt. Viņš var skaidri norādīt, ka nevēlas, lai laulātais vai cita persona saņem informāciju par viņa veselības stāvokli.

Rakstveida piekrišana pacientu datu apstrādes gadījumā ir pasākums, kādā var nodrošināt efektīvu personas datu aizsardzību un samazināt risku, ka tiek apšaubīts fakts, ka pacienta griba attiecībā uz personas datu apstrādi ir tikusi noskaidrota.

Ja pacienta tuvinieki interesējās par pacientu, ārstniecības iestādei pacients ir jāinformē par šādu interesi. Pacientam ir jādod iespēja izlemt, kam un cik lielā apjomā informāciju sniegt.

Saskaņā ar Pacientu tiesību likumu pacientam ir tiesības uz savas ģimenes un citu personu atbalstu ārstniecības laikā. Ja pacients nezina, ka tuvinieki par interesējas par viņa veselības stāvokli, viņš nevar pieņemt lēmumu par informācijas sniegšanu, ne par šīs informācijas izsniegšanas apjomu, kā arī viņam tiek liegts izlemt vai viņš vēlētos izmantot Pacientu tiesību likumā noteiktās tiesības uz ģimenes un citu personu atbalstu ārstniecības laikā.

Var būt situācija, kad pacients slimnīcā ir stacionēts smagā stāvoklī, bezsamaņā un tuvinieki nezina, kurā slimnīcā pacients atrodas. Tuvinieki meklē pacientu un apzvana visas slimnīcas, taču telefoniski slimnīcas informāciju atsakās izpaust. Tuviniekam nekas cits neatliek, kā apmeklēt klātienē visas iespējamās slimnīcas. Šādai situācijai nevajadzētu būt. Katras slimnīcas uzdevums ir ieviest kārtību, kādā personas tiek identificētas elektroniski un kā pacienti tiek informēti par tuvinieka interesi. Saskaņā ar Pacientu tiesību likumu pacientam ir tiesības uz savas ģimenes un citu personu atbalstu ārstniecības laikā. Slimnīcas uzdevums ir iespējami ātrāk sameklēt tuviniekus un uzaicināt tos ierasties klātienē. Tas ir svarīgi pacientu interešu aizstāvībai, ārstēšanas nodrošināšanai un dzīvības glābšanai.

Ne tikai attiecībā uz informācijas sniegšanu, bet arī attiecībā uz tikšanos ar pacientu jānorāda, ka gadījumā, ja pie pacienta uz slimnīcu atnāk tuvinieks, vispareizākā rīcība, uz ko būtu jātiecas ārstniecības iestādēm ir, ka personāls vispirms dodas pie pacienta un noskaidro pacienta vēlmi uzņemt viesi un tikai tad viesim vizīte tiek atļauta.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša informē, ka ir legāla iespēja uzzināt informāciju par tuvinieka veselību. Aicina visus atzīmēt portālā www.eveseliba.gov.lv kontaktpersonas, kurām NMPD drīkst sniegt informāciju par mūsu veselību. Kontaktpersonas var būt pat 50 un ne tikai radi vai ģimenes locekļi vien. Ja sarakstā esošā kontaktpersona lūgs informāciju kaut vai telefonsarunā, tad tā tiks sniegta.

Ilze Bukša visus, kuru seniori dzīvo vieni, īpaši vientuļās lauku mājās, parūpēties, lai nelaimes gadījumā viņi nepaliek bez palīdzības. Iesaka ne tikai uzturēt kontaktus ar pašvaldības sociālo dienestu un kaimiņiem, bet sarūpēt saviem senioriem arī drošības pogas, kas ierīkotas, piemēram, aprocē vai uzkarinātas kaklā. Kritiskas situācijas gadījumā (nav telefona tuvumā vai tamlīdzīgi) seniors nospiež pogu un nekavējoties ierodas palīgi no attiecīgā dienesta.