Alberts Dinters

Autors: Alberts Dinters

Bez Tabu raidījuma žurnālists ar specializāciju kriminālstāstu šķetināšanā. Īpaši ass un nesaudzīgs aizstāvot vides tīrību un dabas saudzēšanu.

Komentāri

Daudzās kompānijās, lielākoties privātajās, ierasta prakse ir darbinieku kvalifikācijas celšana. Darba devējs sūta uz dažādiem kursiem, kurus lielākoties apmaksā firma. Varētu domāt, ka šāda kārtība ir arī valsts iestādēs, bet skatītāja sūtītais signāls liecina par ko citu.

Vajag man, bet maksāsi Tu!!!

Esmu šokēts par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Strādāju šajā VUGD darbā jau daudzus gadus, visu laiku mans ieņemamais amats bija ugunsdzēsējs, mainījās laiki un likumdošana, mani sūtīja uz kursiem, lai paaugstinātu savu kvalifikāciju uz ugunsdzēsējs glābējs.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Aizbraucu, nokārtoju, bet, kārtojot kvalifikācijas paaugstināšanas eksāmenu, man valstij ir jāmaksā noteikta summa, kas ir pāri 30 eiro. Kaut arī šī summa nav milzīga, vai man ir jāmaksā par kursiem un eksāmenu, ja tas ir valsts darbs?

Skatītājs arī piebilst, ka uz kursiem to sūtījis dienests, nevis pieteicies pats. Vai tiešām valsts nav spējīga samaksāt par to cilvēku apmācību, kuru rokās ir nelaimē nonākušo glābšana?

Ja darba devējs, pēc savas iniciatīvas, Jūs sūtītu uz mācību kursiem, kuram tie jāapmaksā? Darba devējam vai darbiniekam? Viennozīmīgi, ka darba devējam!

Atbildes no galvaspilsētas ielās sastaptajiem ļaudīm, pēc kurām var nojaust, ka tā ir normāla prakse. Ja mācības notiek darba devēja interesēs, maksā viņš. To apstiprina arī Valsts darba inspekcijā, jo šāda kārtība ir noteikta likumos.

Mārīte Noriņa, VDI Darba tiesību nodaļas vadītāja

Ja darbinieks tiek nosūtīts paaugstināt kvalifikāciju vai uz kaut kādiem kursiem un to norīko darba devējs, un tas notiek darbinieka darba laikā, tad par šo apmācību viennozīmīgi ir jāmaksā darba devējam.

Inspekcijas pārstāve atklāj, ka šajā jomā darba devēji grēkot mēdz reti. Iespējams tamdēļ, ka viss ir sīki un smalki aprakstīts likumdošanā. Bet kā tad ar ugunsdzēsējiem? Vai viņiem nav jābūt tādai pat kārtībai?

Izrādās, ka VUGD darba inspekcija neuzrauga, jo tas ir valsts dienests. Lai braucam runāt pie viņiem.

Bez papīra pieredze neskaitās

Tur pastāsta, ka, lai strādātu par ugunsdzēsēju glābēju, visiem ir jābūt trešajam profesionālās kvalifikācijas līmenim. Tie, kuri tikai tagad mācās, šo līmeni iegūst automātiski. Citāda situācija ir ar tiem, kuri dienestu uzsāka pirms gadiem piecpadsmit. Šiem vīriem ir pieredze, bet nav papīru.

Vilis Students, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktora vietnieks

Viņi to mācās pašmācības ceļā, jo viņiem ir pieejami visi lekciju materiāli. Tie ir identiski tai apmācību programmai, kuri izmanto koledžā.

Maksa tiek prasīta par eksāmenu kārtošanu, laiku, kuru pavada koledžā, ieskaita darba laikā. Ja visas mācības notiktu klātienē, vismaz trīs mēnešus ir jādzīvo uz vietas un izdevumi būtu daudz vairāk. 120 eiro par dzīvošanu dienesta viesnīcā un citi izdevumi.

Dienesta restarts

Lietas būtība ir tāda, ka līdz 2004. gadam dienestā drīkstēja strādāt tie, kuru profesija ir ugunsdzēsējs. Pēc izmaiņām likumā visiem ir jābūt arī glābējam. Ja eksāmens nav nokārtots, par ugunsdzēsēju nevar strādāt ne valsts dienestā, ne arī citur, kur algas ir daudz labākas.

Lidosta, osta. Izmaiņas iecerētas kā restarts dienestā, lai atsijātu tos, kuri patiesi vēlas strādāt, no tiem, kuru atdeve liek vēlēties vairāk. Ja vēlies palikt dienestā, esi ieinteresēts attīstīties.

Foto

Lasi vēl