Absurda kalngals! Ar pašvaldības saskaņojumu atņemts koplietošanas ceļš Rīgā

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

6 komentāri

Rīgas centra iedzīvotāji ziņo par, kā paši to sauc, kaimiņa visatļautību: uzceļot lielu biroja ēku, kaimiņš liedzis piekļuvi koplietošanas ceļam, kas bijis oficiāli atzīts, kā rezultātā daudzdzīvokļu nama dzīvokļu īpašnieki nevar pilnvērtīgi lietot savus īpašumus. Bezjēdzīgi maksā milzu zemes nodokli par namam pieguļošo stāvlaukumu, kuram gadiem liegta piekļuve. Apgrūtināta piekļuve arī operatīvajam transportam. Pašvaldība nespēj palīdzēt iedzīvotājiem, gluži otrādi – atļauj uzbūvēt vārtus, kas norobežo ceļu.

Daudzdzīvokļu māja Pulkveža Brieža ielā 19/1 ir iekšpagalma nams, līdz kuram izsenis vedusi koplietošanas teritorija caur kaimiņu zemi. Iedzīvotāji uzrāda dokumentāciju, robežu plānu, kurā redzams, ka koplietošanas ceļam ir oficiāls statuss. Pirms vairāk nekā 10 gadiem zemi kaimiņos iegādājās cits īpašnieks, kurš uzcēla daudzstāvu biroju ēku, jau vairākus gadus norobežojis koplietošanas teritoriju.

Kaimiņa rīcība liedz nama 19/1 iedzīvotājiem pilnvērtīgi lietot savu īpašumu – zemi – pie mājas. Uz tās ir liels stāvlaukums, kurā agrāk novietoja automašīnas, tomēr nokļūt līdz stāvlaukumam ir neiespējami, tāpat piekļuve namam ir apgrūtināta operatīvajiem dienestiem: ātrajai palīdzībai, ugunsdzēsējiem u.c.

Maksā zemes nodokli par neko

Par nu jau bezjēdzīgo stāvlaukumu mājas iedzīvotāji maksā milzu nodokli, bet automašīnas spiesti novietot citviet, maksas stāvvietās, kas Rīgas centrā izmaksā ļoti dārgi.

Normatīvie akti nosaka, ka ”būvi vai zemesgabalu drīkst ierkot vai izmantot tikai tad, [..] ja zemesgabalam ir nodrošināta piekļūšana.” Līdz ar to ēkai nav nodrošināta piekļūšana atbilstoši noteikumu prasībām, ko, starp citu, uzsver arī Rīgas pašvaldības iestādes sarakstēs ar iedzīvotājiem, tomēr nekādi nespēj palīdzēt iedzīvotājiem novērst absurdo situāciju. P. Brieža 19/1 dzīvokļu īpašnieki vērsušies pašvaldībā ar lūgumu samazināt nodokli par zemi, ja reiz pilnvērtīga tās izmantošana liegta, tomēr pašvaldībā netiek uzklausīts viņu rīdzinieku lūgums.

”Ja nav ceļa, mūsu māja jājauc nost! Cilvēkiem jāiet kaut kur citur dzīvot! Ne te ”ātrie” var piebraukt, ne ugunsdzēsēji! Absolūti nekas! Mašīnas jānovieto kaut kur. Tā ir bezkaunība, ko te kaimiņš dara, bet absurdi, ka tas tiek pieļauts. Bet nu, pie mums viss iespējams! Kā var būt māja bez piekļuves?” neizpratnē ir Anna.

”Mēs šeit iegādājāmies dzīvokli. Esam vieni no nesenākajiem iemītniekiem. Mēs pirkām kopā ar stāvlaukumu ai mājas, maksājam par to zemes nodokli. Bet – par ko? Mašīnas tur neviens nevar nolikt. Mums ģimenē ir divas automašīnas, mēnesī maksājam 55 eiro. Vīrs izmanto ”Rīgas satiksmes” autostāvvietas, es lieku citā stāvlaukumā. Ņemnu ratus, auto sēdekli, ņemu rokās bērnus, tad desmit minūšu gājiens, meklējot savu automašīnu!”

Nama vecākā Jeļena norāda, ka kaimiņa veiktās biroju ēkas projekts paredzējis koplietošanas ceļa saglabāšanu, tomēr viņam izdevies to likvidēt.

”Būvvalde izsniedza atļauju [biroju ēkas] celtniecībai. Projektā bija paredzēts saglabāt šo piebraucamo ceļu [mūsu mājai]. Ceļš mūsu mājai ir ļoti svarīgs, jo uz tā atrodas kanalizācijas akas, sniedzas mūsu ūdensvads. Neviens mūsu mājā nepirktu dzīvokli bez piekļuves mājai. Šī [kaimiņu] zeme piederēja pašvaldībai. Kad pārdeva zemi, tai bija vairāki apgrūtinājumi. Viens no apgrūtinājumiem bija šis ceļš. Mēs vēršamies būvvaldē un sakām, ka, ja jūs radāt labvēlīgus apstākļus nelielai cilvēku grupai, kāpēc pārējo tiesības tiek ierobežotas? Pie mums nevar piekļūt ugunsdzēsēji, ātrā palīdzība. Lai likvidētu šo apgrūtinājumu, bija jābūt iedzīvotāju apspriešanai, bet tā nenotika. Mēs vienkārši novērojām procesu,” neizpratnē ir Jeļena.

Būvvalde atļaut aizšķērsot ceļu

Lai gan dokumentācija apliecina, ka koplietošanas teritorija šeit bijusi, 2004. gadā biroju ēkas saimniekiem izdevies likvidēt to, kas saskaņots arī ar pašvaldību.

2012. gadā Rīgas pilsētas būvvaldē saskaņota vārtu izbūve, līdz ar to piekļūšana ar automašīnām 19/1 piegulošajam auto stāvlaukumam liegta. Būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns saka, ka ”nemāk ieteikt risinājumu šai situācijai”, aicina strīdu risināt tiesā.

”2012. gadā ar būvvaldi saskaņots žoga izbūves projekts. Arī tad mēs skatījāmies zemesgrāmatā, nekāda apgrūtinājuma zemesgabalam nebija,” teic būvvaldes pārstāvis E. Butāns.

 

Vaicāts, vai būvvalde, ļaujot norobežot ceļu, pievērsusi uzmanību tam, ka iekšpagalma nama iedzīvotājiem vairs nebūs piekļuves īpašumam, būvvaldes pārstāvis teic, ka ”tas, pēc kā vadāmies, ir normatīvais regulējums. Ja redzam, ka nav apgrūtinājuma, mēs nevaram lemt par citām lietām. Būvvaldes ieteikums ir risināt to civiltiesiskā kārtībā. Mēs nevaram likt nojaukt vārtus.”

Lai gan autostāvvieta aiz 19/1 nama pieder īpašniekiem ar kaimiņos esošā bijora ēku saistīta SIA pie tā izvietojusi ceļazīmi, kas vēsta, ka tur drīkst novietot automašīnas, tikai ar šīs SIA atļaujām. Iedzīvotāji norāda, ka šāda ceļazīme ir nelikumīga, uzskata, ka kaimiņi vēlas stālaukumu sev biroja ēkas infrastruktūras paplašināšanas nolūkos. ”Tas ir reiderisms! Un tas tiek pieļauts tiesiskā valstī!” piebilst viena no iedzīvotājām.

Komentējot būvvaldes ieteikumu tiesāties ar biroja ēkas saimniekiem, iedzīvotāji stāsta, ka tiesvedība noris jau ilgu laiku, tomēr bez iedzīvotājiem labvēlīga rezultāta. Tiesas materiālos lasāms, ka prasītāju sūdzība noraidīta, jo nav saņemta visu 19/1 nama dzīvokļu īpašnieku piekrišana, kas nepieciešama, lai atjaunotu koplietošanas ceļu.

Dzīvokļu īpašnieki norāda visu piekrišana nav iespējama, jo domājamās daļas mājā 19/1 esot iegādājusies ar biroja ēku saistīta persona, kas iedzīvotāju priekšlikumus neatbalstot.

Foto