“100 cilvēku uz ielas! Ilgāk gaidīt nevaram!” Pēc ugunsgrēka Rīgas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājus neapskaust

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

2 komentāri

Rīdzinieki no Bajāru ielas 16. nama nonākuši neapskaužamā situācijā: pēc ugunsgrēka, kas 25. jūlijā plosīja māju, izdegusi autostāvvieta, elektrokomunikācijas, kā rezultātā nav siltā ūdens un elektrības. Iedzīvotāji pieprasa apsaimniekotājam ”Civinity” un mājas apdrošinātājam ”Ergo” rīkoties, jo jau trešo nedēļu teju 50 dzīvokļu iemītnieki, tostarp ģimenes ar maziem bērniem, spiesti mitināties kur nu kurais.

Bajāru ielas 16. nama iedzīvotāji 25. jūlija rītā konstatēja piedūmojumu. Paveroties pa logu, bija skaidrs, ka mājas pazemes autostāvvietā izcēlies nopietns ugunsgrēks, kura iemeslus kriminālprocesa ietvaros skaidro Valsts policija.

Dzīve spoku mājā – neiespējama

Liesmas izpostījušas pazemes koplietošanas telpas, vairākas automašīnas, elektrokomunikācijas, skārušas arī zemāko stāvu dzīvokļus. Ar sodrējiem piesārņotas koplietošanas telpas un mitekļi. Mājā nav elektrības un siltā ūdens.

Krišjānis
mājas iedzīvotājs

Ar ģimeni dzīvojam citur, ņemot vērā, ka man ir mazs bērns, bez elektrības un siltā ūdens īsti nevar dzīvot.

Bajāru ielas 16. māja ir apdrošināta apdrošināšanas sabiedrībā ”ERGO”. Polise paredz kompensēt skādi (komunikāciju remonts, koplietošanas telpu uzkopšana, sienu remonts u.c.), tomēr iedzīvotāji pienākošos palīdzību gaida jau trešo nedēļu. Pēc ugunsgrēka vien retais palicis dzīvot šajā namā. Pagaidu dzīvesvietas īrēšana ir ļoti ”sālīta”.

Ilze
mājas iedzīvotāja

45 dzīvokļu iemītnieki, vismaz 100 cilvēku, stāv uz ielas, bet virzība nenotiek. Tas viss ir ieildzis! Ilgi tas tā vairs nevar turpināties! Par laimi, man darba devējs nodrošinājis dzīvesvietu, bet citiem ir jātērē milzu summas par īri pat viesnīcās. Pirmajā nedēļā pēc ugunsgrēka pirmās naktis es arī pavadīju viesnīcā. Tur satiku daudz kaimiņu, ģimenes ar maziem bērniem. To noteikti neviens nekompensēs, bet gaidīt ilgāk nevaram.

Mājā dzīvo arī jurists Edgars Džeriņš ar ģimeni.

Edgars Džeriņš
mājas iedzīvotājs

Mēs nezinām, kad pieslēgs elektrību un silto ūdeni. Ja atnāks ziema, bet nebūs apkures, sāks salt sienas, izsals izolācija. Es dzīvoju pie vecākiem, bet tagad esmu atgriezies, jo varu nomazgāties aukstā ūdenī, bet bērnu un sievu es negribu mērcēt aukstā ūdenī, tāpēc viņi tagad dzīvo citur. Paskatījos ”Booking.com” cenas. Teikā uz divām nedēļām izmaksā 2000 eiro. Kaut kādas absurdas cenas. Saimnieki dzīvokļus arī nav ieinteresēti izīrēt uz īsu periodu.

Lūcija
mājas iedzīvotāja

Esmu palikusi te dzīvot. Nav naudas, lai staigātu katru dienu pa kafejnīcām, bet mājās arī nevaru pagatavot ēdienu. Tagad nav siltā ūdens, bet nedēļu nebija arī aukstā ūdens. Pretējā māja mums deva. Lifts nestrādā, uz ceturto stāvu nest tvertnes ar ūdeni bija vai, vai, vai!

Apdrošinātājs un apsaimniekotājs vainu noveļ viens otram, cieš iedzīvotāji

Apsaimniekotāja ”Civinity” Latvijas reģionālais vadītājs Ardis Pāvilsons informē, ka aukstā ūdens padevi pārvaldnieks nodrošinājis, nesagaidot apdrošinātāja lēmumu.

Ardis Pāvilsons
”Civinity” Latvijas reģionālais vadītājs

Ar elektrību ir jautājums vairs nevis par pāris tūkstošiem eiro, bet gan par krietni lielākām summām. Mums nepieciešams apstiprinājums no apdrošināšanas kompānijas, ka tā piekrīt piedāvājumam [tāmei] par visa pārējā labošanu: komunikāciju remontam, elektrības un karstā ūdens piegādes atjaunošanai.

”Civinity” iesniedzis tāmi par 30 tūkstošiem eiro, apsaimniekotājkompānija sūdzas, ka ”ERGO” vilcinoties ar tāmes apstiprināšanu.

Agnese Grīnberga
“ERGO” komunikācijas vadītāja

”Saņemot tāmes, tas nenozīmē, ka apdrošināšanas sabiedrības izmaksā atlīdzības uzreiz. Praksē vienmēr, kad notiek ugunsgrēki, tiek veikta arī ekspertīze, ko veic neatkarīgi eksperti, kuri specializējušies ugunsgrēka cēloņa atrašanā.”

”ERGO” ekspertus piesaistījis uzreiz pēc ugunsgrēka. Viņu atzinumi taps mēneša laikā, līdz ar to arī remontdarbu uzsākšana teorētiski varētu sākties tikai augusta beigās.

”ERGO” pārstāve Agnese Grīnberga uzskata, ka apsaimniekotājam nevajadzētu gaidīt: steigšus jāveic darbi, lai iedzīvotājiem nodrošinātu pienācīgus dzīves apstākļus. Vēlāk apdrošinātājs izmaksas kompensēšot, ja būs apstiprinājies apdrošināšanas gadījums. ”Apsaimniekotājs mums nezināmu iemeslu dēļ varbūt nav gluži gādīgs saimnieks. Apsaimniekotājs ne velti veido uzkrājumu fondu vai ārkārtas situācijās var ieguldīt savus līdzekļus,” – tā “ERGO” pārstāve Grīnberga.

”ERGO” pārstāve Grīnberga informē, ka apdrošinātājs, izprotot kritisko situāciju, bijis ar mieru izmaksāt avansa maksājumu, negaidot ekspertu lēmumu, lai varētu uzsākt telpu uzkopšanu. Tomēr apsaimniekotājs ”Civinity” neesot sakārojis formalitātes, lai būtu tiesīgs saņemt atlīdzību: neesot lūdzis iedzīvotājiem pilnvarojumu kompensācijas saņemšanai.

Agnese Grīnberga
“ERGO” komunikācijas vadītāja

Pirmajā dienā, kad tika pieteikts apdrošināšanas gadījums, 25. jūlijā, mēs apsaimniekotājam uzreiz lūdzām informēt par to, kura persona ir tiesīga saņemt apdrošināšanas atlīdzību. Vēl līdz šai dienai mēs neesam saņēmusi šo informāciju. Līdz ar to izveidojusies paradoksāla situācija: mēs pat šo avansa maksājumu nevaram aizskaitīt apsaimniekotājam.

Beidzot virzība uz priekšu

Pagājušās darba nedēļas beigās ”Civinity” vadība sarunā ar ”Bez Tabu” apņēmās beidzot sasaukt iedzīvotāju sapulci, kurā apņemas piedāvāt iedzīvotājiem remontdarbus, negaidot apdrošinātāja lēmumu. Iedzīvotāji ziņo, ka nākamās nedēļas pirmdienā sapulce notika un vienošanās tika panākta.

Iedzīvotājus arī satrauc fakts, ka koplietošanas telpās, tostarp pazemes autostāvvietā, nebija neviena dūmu detektora.

Edgars Džeriņš
mājas iedzīvotājs

Ugunsgrēks izcēlās no rīta, kad cilvēki gāja uz darbu. Pamanīja, ugunsdzēsēji atbrauca pēc 11 minūtēm. Ja tas būtu noticis divos naktī, kad te stāv daudz vairāk automašīnu, kuras var aizdegties, lielākā daļa mājas iedzīvotāju būtu gājuši bojā. Būtu gājuši bojā, manuprāt, šausmīgas, rupjas nolaidības dēļ. Ko līdz detektors dzīvoklī, ja deg pazemes stāvvieta, kur nav detektora? Pilna kāpņu telpa ir ar dūmiem. Kad tie nonāk līdz dzīvokļiem, kur sāk ziņot detektori, tas var būt par vēlu. Kāpēc koplietošanas telpās nav detektoru? Nevienas signalizācijas! Nav arī nevienas pogas, kuru kaimiņš, kurš pirmais pamodies, varētu nospiest un pamodināt pārējos kaimiņus.

Tāpat iedzīvotāji ziņo, ka vēl nesen mājas jumta lūkas bija aizvērtas ar slēdzeni. Tas neļautu krīzes situācijā uzkāpt uz jumta, ja citi ceļi būtu neizejami.

”Civinity” priekšniecība saka, ka konkrētā nama projekts neparedz detektoru izvietošanu, tomēr, atsaucoties uz Bajāru ielas ugunsgrēku, apņemas runāt par nepieciešamajiem drošības risinājumiem ar iedzīvotājiem.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) informē, ka pēc ugunsgrēka namā veiktas pārbaudes un apsaimniekotājam pieprasīta nepieciešamā dokumentācija. Pēc tās izpētīšanas secinās, vai ir pieļauti ugunsdrošības normu pārkāpumi. Kā stāsta VUGD, detektoriem jābūt uzstādītiem, ja to paredz ēkas projekts.