Mūziķe Liene Šomase un radio dīdžejs Jānis Romanovskis valsts svētkos ceļo no viena Brīvības pieminekļa uz otru

Skaidrīte Nitiša

Autors: Skaidrīte Nitiša

TV3 Bez Tabu raidījuma žurnāliste, kura ļoti labi orientējas savstarpējo konfliktu un dažādu problēmu risināšanā.

1 komentārs
Mūziķe Liene Šomase un radio dīdžejs Jānis Romanovskis valsts svētkos ceļo no viena Brīvības pieminekļa uz otru

Mūziķe un sociālā uzņēmēja Liene Šomase un radio “Star FM” rīta programmas “Zoopasta” vadītājs Jānis Romanovskis bez naudas un mobilajiem tālruņiem dodas no Brīvības pieminekļa Iecavā uz Brīvības pieminekli Rīgā.

Skatītāju iemīlotā “Bez Tabu” rubrika “Mūsu vietas, mūsu cilvēki” ir kļuvusi populāra, jo ir iespēja iepazīt dažādas vietas Latvijā ar sabiedrībā zināmu cilvēku acīm.

Liene Šomase  un Jānis Romanovksis ir gandrīz stundu braukuši ar acu apsējiem viņiem  nezināmā virzienā. Atverot acis, pēc dažiem mēģinājumiem uzmin, ka atrodas Iecavas parkā pie Brīvības pieminekļa, kas (tāpat kā Brīvības piemineklis Rīgā ) ir saistīts ar Latvijas vēsturē nozīmīgiem notikumiem – valstiskuma veidošanos un Brīvības cīņām. Tas uzcelts par vietējo iedzīvotāju saziedotiem līdzekļiem, lai godinātu neatkarības cīnītāju piemiņu.

Latvijas valsts 10 gadu pastāvēšanas jubilejā, 1928. gada 18. novembrī, iecavniekiem radās doma par pieminekļa celtniecību brīvības cīnītājiem. 1932.gadā “Brīvības cīnītāju piemiņas biedrībai” bija izdevies apvienot 52 apkārtnes biedrības un organizācijas pieminekļa celšanai Iecavā. Apvienoto biedrību vadīja mācītājs J.Lūsis. 1935.gada 14.jūlijā notika pieminekļa pamatakmens likšanas svinības. Tajās piedalījās sabiedrisko lietu ministrs A. Bērziņš, armijas komandieris K. Berķis un aizsargu komandieris pulkvedis K. Prauls. Todien atklāja un iesvētīja arī gājēju tiltiņu pār Iecavas upi. 1500 latu tā būvniecībai savāca ziedojumos. Līdzekļus vāca arī pieminekļa celtniecībai, rēķinot, ka šī summa varētu pārsniegt 6000 latu. Pieminekli no Latvijas granīta veidoja mākslinieks P.Banders. Piemērotu laukakmeni atrada Jumpravas pagasta “Lielkājiņu” saimniecībā.

Pētera Bandera akmenī kaltais Brīvības piemineklis, kas atrodas Iecavas parkā, atklāts 1936.gadā 23. augustā, dienā, kad dzimšanas diena ir arī Jānim Romanovskim. Par šo sakritību Liene ar Jāni ir pārsteigti. Abi satiek vietējos iedzīvotājus un kāda sieviete pastāsta,  ka 18. novembrī svin ne tikai valsts svētkus, bet arī dēla dzimšanas dienu. Dubultsvētki ģimenē.

Liene ar Jāni iepriekš Iecavā bijuši tikai garāmbraucot. Kad izpēta apkārtni, dodas Rīgas virzienā. Rīgā nokļūst “balsojot” automašīnas. Galamērķī viņiem ir ekskluzīva iespēja ielūkoties galvaspilsētas Brīvības pieminekļa iekšpusē un iepazīties ar tā vēsturi.

Brīvības piemineklis atklāts 1935. gada 18. novembrī. Tēlnieka Kārļa Zāles veidotajā piemineklī varā kaltā sievietes statuja, kas virs galvas tur trīs zelta zvaigznes, ir brīvības tēls un viņas vārds nav vis Milda, kā to tautā bieži dēvē, bet gan Brīvība.

Starp citu, pie fotoaparāta un modinātājpulksteņa, kāds bija Lienes un Jāņa ceļasomā, valsts svētkos ir iespēja tikt ikvienam, ja vien ielūkosies mājaslapā: beztabu.lv un aizpildīs testu “Vai jums ir nepieciešams digitālais detokss?”.