Matīsa ielas “māsas” un Gaujas ielas “direktors” – ko slēpj Rīgas senie ūdenstorņi

Pievienot komentāru

Galvaspilsētā starp citām ēkām izceļas arī divi ūdenstorņi Matīsa ielas galā, ko jau gadiem sauc par “māsām”. Vienādie torņi drūmi slejas pret debesīm, atgādinādami senu, bet nu jau aizmirstu leģendu.

17. gadsimtā Rīgā dzīvoja ļoti slavena dziedniece Anna, pie kuras nāca gan jauni, gan veci, gan no tuvām, gan arī tālām malām. Tomēr Annai uzradās nelabvēļi, jo īpaši Rīgas aptiekārs Špulke, kuram esot skaudusi Annas prasme.

Eiropā tobrīd notika raganu medības, un dažādu apmelojumu dēļ Anna tikusi apcietināta, ieslodzīta un mocīta, bet beigās – arī pakārta. Tas noticis tā dēvētajā “karātavu kalnā” – Matīsa ielas galā. Notikušo nespējusi pārdzīvot Annas māsa, kura darīja sev galu.

Jau krietni vēlāk šajā vietā tika uzslieti divi vienādi ūdenstorņi, izrādās – par godu abām māsām.

Savukārt Gaujas ielas ūdenstornis esot slavens ar vienu no saviem iemītniekiem – saukts par torņa direktoru. Šerpais onkulis ļoti mīlējis kārtību, visur piedalījās un visu vēlējies zināt.

Kungs tornī ievācies kara laikā un tā arī savu mūžu tur nodzīvoja. Turklāt “torņa direktors” uzstājis, lai tiktu apglabāts torņa pakājē. Šo vēlmi gan neizpildīja.

Pēc torņa sarga nāves nākamie amata brāļi un māsas regulāri dzirdēja dīvainus trokšņus un citas neizskaidrojamas parādības.

“Bez Tabu” arhīva video: 2003. gada oktobris