“Man bija šoks vēl, es šausmīgi raudāju!”; pensionāre gūst smagas traumas, krītot uz perona kāpnēm dzelceļa stacijā

4 komentāri

Pensionāre, dodoties uz vilcienu un krītot uz Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas stāvajām perona kāpnēm, gūst smagas traumas.

Ogrēniete Dace, kura regulāri apciemo tuviniekus Rīgā, atceras, ka liktenīgajā oktobra dienā lēni kāpusi augšā pa Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas perona kāpnēm, pieturoties pie balsta. Viņa tikusi līdz pašam pēdējam pakāpienam, taču tas, kas noticis tālāk, joprojām ir miglā tīts. Viņa piedzīvojusi neveiksmīgu kritienu un attapusies uz zemes, turklāt iestājies pamatīgs šoks. Ar līdzcilvēku palīdzību piecēlusies, nedaudz atguvusies, Dace pēdējiem spēkiem iekļuvusi vilcienā un aplūkojusi ievainojumus. Sākumā šķitis, ka guvusi vien nelielas skrambas. Dažas dienas vēlāk Daces seju izkrāsojuši neskaitāmi zilumi.

Dace
Guvusi kritiena traumas

“Biju vilcienā, man spogulītis mazs, es apskatījos, te viss uzpampis, bet tā viss normāli. Nav šitā! Šitas jau viss parādījās otrajā dienā no rīta! Un tad es atbraucu mājās, man bija šoks vēl, es šausmīgi raudāju!”

Drīz par sevi likušas manīt arī gūžas un ceļgala sāpes. Tās Daci nomoka tik ļoti, ka jāklibo un apsēsties iespējams vien samērā augstajā datorkrēslā. Pensionāre neizpratnē – vai tiešām kādam jālauž spranda, lai atbildīgie pamanītu, ka stacijas kāpnes nav drošas?

Dace
Guvusi kritiena traumas

“Man visu mūžu ir mocījušas tās lielās trepes! Ir bijis arī gadījums, kad man bija pirmsoperācijas periods un man bija jāiet pa viņām augšā. Es katru pakāpienu skaitīju kā šizofrēniķis un domāju, vai es tikšu līdz operācijai. Kāpēc nevar uztaisīt vienu slīdkāpni?”

VAS “Latvijas Dzelzceļš” pārstāve Ella Pētermane skaidro, ka ikvienam ir iespēja pieteikt pacēlāja pakalpojumus, ja laikus zināms, ka nāksies doties uz vilcienu. To aicināti darīt gan cilvēki ar kustību traucējumiem, gan māmiņas ar mazuļu ratiņiem. Jāpiesakās 48 stundas pirms brauciena, zvanot uz bezmaksas uzziņu dienesta tālruni 80001181. Atbildīgie tad arī norīkojot darbiniekus, kas palīdz nokļūt uz perona.

Tāpat uz vilcienu un atpakaļ iespējams mērot ceļu ar kādu no trim eskalatoriem. Divu eskalatoru kustības virziens pielāgots, izvērtējot cilvēku plūsmas. No rīta ved lejup, bet vakarā – augšup. Pasažieru ērtībai pieejami arī divi lifti, kas ļauj izvairīties no stāvajām kāpnēm un pāris sekundēs nogādā pasažierus uz peroniem. Tie no stacijas pirmā stāva ved uz pirmo un otro peronu. Lai nokļūtu uz pārējiem, kas atrodas tālāk, jāmēro samērā tāls ceļš, šķērsojot sliedes.

VAS “Latvijas Dzelzceļš” pārstāve atklāj, ka drīzumā tiks īstenots “Rail Baltica” projekts, kura ietvaros notiks ievērojama stacijas pārbūve, un atzīst, ka tieši tādēļ šobrīd ierīkot jaunu eskalatoru vai liftu, kas nogādā uz katru no peroniem, nebūtu lietderīgi. Pirmie pārbūves darbi projekta ietvaros jau tuvāko pāris mēnešu laikā tiks veikti laukumā starp Satiksmes ministriju un stacijas ēku. Līdz 2023. gadam plānots līdz nepazīšanai pārvērst arī peronus.

Einārs Jaunzems
“Eiropas Dzelzceļa līnijas” departamenta direktors

“Izmaiņas patiešām būs ļoti iespaidīgas, mēs skaram pilnīgi visus sliežu ceļus, pilnīgi visus peronus. Uz pilnīgi visiem no tiem būs uzejas pilnīgi citādākas. Vietās, kur šobrīd ir izveidotas tikai kāpnes, mēs veidosim uzejas ar liftiem, eskalatoriem un izveidosim daudzas jaunas uzejas vietās, kas šobrīd nemaz nav pieejamas.”

E. Jaunzems arī uzsver, ka stacijai ir jābūt ērti pieejamai, ērti lietojamai, pretējā gadījumā cilvēki to vienkārši neizmantos.