“Līst zem vilciena vai mērot pamatīgu apkārtceļu?” Dobelē iedzīvotāji dusmīgi par ilglaicīgi aizšķērsotu pārbrauktuvi

Maija Kuzņecova

Autors: Maija Kuzņecova

Bez Tabu žurnāliste un digitālā satura redaktore

Pievienot komentāru
“Līst zem vilciena vai mērot pamatīgu apkārtceļu?” Dobelē iedzīvotāji dusmīgi par ilglaicīgi aizšķērsotu pārbrauktuvi

Iedzīvotāji dusmīgi, pašvaldība bezpalīdzīga, bet VAS ”Latvijas dzelzceļš” norādot, ka tā neesot viņu problēma – ar kravas vilcieniem saistītie darbi prasa tik laiku, cik prasa. Kā būt ar bēdīgi slaveno Dobeles vilciena pārbrauktuvi pāri pilsētas galvenajam ceļam Brīvības ielā?

Pirms laika ar “Bez Tabu” sazinājās raidījuma skatītājs Nils, kurš ir nesaprašanā, kāpēc ir tik sarežģīti tikt pāri dzelzceļa pārbrauktuvei, kura nobloķēta “citreiz vairākas reizes dienā un citreiz pat uz vairākām dienām”. Nils ir norūpējies, ka ”ir jau arī cilvēki, kas lien pāri, bet īsti droši tas nav”.

Nils
Dobeles iedzīvotājs

”Dobelē tas ir ļoti regulāri. Nekas jau nebūtu pretī, bet, lai apietu vilcienam apkārt, ir jāpārvietojas pa ceļu, kam nav trotuāra. Un man, kad ir zīdainītis ratos un četrgadīgs bērns ar riteni, tas ir ļoti apgrūtinoši, neskatoties uz to, ka tad ceļš no sliedēm līdz mājām vairs nav piecu minūšu ejams, bet gan divdesmit minūšu garš!”

Lai noskaidrotu, kāpēc radusies tāda situācija Dobelē un kā to būtu iespējams risināt, sazinājāmies ar VAS ”Latvijas dzelzceļš” pārstāvi Māri Ozolu. Viņš telefonsarunā paskaidroja, ka pie vainas varētu būt A/S “Dobeles dzirnavnieks” – saistībā ar ražošanas palielināšanos palielinājušies arī kravu pārvadājumi.

Māris Ozols
“LATVIJAS DZELZCEĻŠ” PĀRSTĀVIS

Iespējams, pārbrauktuve varētu būt ilgāku laiku ciet, jo saistībā ar to, lai vagonus varētu iekraut, izkraut un arī vilcienu aizvest līdz ostai, ir nepieciešams laiks darbam. Savukārt, ja kādam no iedzīvotājiem vai autovadītājiem šķiet, ka šī pārbrauktuve ir ilgāku laiku ciet, nekā tas būtu nepieciešams, par to mēs lūdzam informēt mūsu uzziņu dienestu, kas ir bezmaksas informatīvais tālrunis: 80001181, fiksējot laiku, cik ilgi šī pārbrauktuve ir ciet un kurā datumā un laikā tas ir noticis.

“Bez Tabu” sazinoties ar Dobeles pašvaldību, noskaidrots galvenais uzstādījums – viss atduras finansiālajos līdzekļos.

Gunārs Kurlovičs
Dobeles pašvaldības izpilddirektora vietnieks

A/S “Dobeles dzirnavnieks” ir viens no lielākajiem darba devējiem novadā, ar nozīmīgu ietekmi novada ekonomikā, kura darbības kavēšana iedzīvotājiem nesīs tikai zaudējumus. Precīzi prognozēt pārbrauktuves slēgšanu iespējams tikai pasažieru vilcieniem un regulārajiem reisiem.

Pašvaldības pārstāve Dzintra Matisone norādīja, ka šis jautājums medijos ir iztirzāts neskaitāmas reizes un atbilde joprojām ir viena un tā pati – nav naudas. Plašāku atbildi sniedzis Dobeles pašvaldības izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs:

“Dzelzceļa satiksmes organizācija tiešām nav pašvaldības kompetence un tieši ietekmēt tā to nevar. Tas nenozīmē, ka Dobeles novada pašvaldībai ir vienaldzīga situācija ar dzelzceļa pārbrauktuvi un tā savu iespēju robežās nav to risinājusi un neturpina meklēt risinājuma variantus.

Šajā jautājumā ir notikusi gan sarakste, gan konsultācijas ne tikai ar VAS ”Latvijas dzelzceļš”, bet arī ar A/S “Dobeles dzirnavnieks”, kur pašvaldība mēģinājusi rast kompromisu un panākt pārbrauktuves neslēgšanu satiksmes slodzes stundās no rīta un vakarā. Sarunas periodiski tiek atsāktas, bet jūtamu rezultātu tam pagaidām nav.

Pašvaldībai nav un pārskatāmā nākotnē nebūs resursu, lai pārbūvētu šķērsojumu, turklāt telpiski nekādus akveduktus vai tuneļus tur izbūvēt nav iespējams. Vienīgie ekonomiski pamatotie risinājumi ir dzelzceļa mezgla pārbūve ar pārmiju pārnešanu, vai apvedceļš, kura trasējums jau ir akceptēts, bet reālā izbūves uzsākšana paredzama visai tālā nākotnē, jo Dobele nav tranzīta pilsēta.

Tomēr tieši tranzīts pa Brīvības ielu pēdējos gados jūtami pieaudzis. Problēmas nav tikai ar iebraukšanu pilsētā, vēl smagāka situācija pēc pārbrauktuves slēgšanas izveidojas pilsētas centrā, kur sastrēgumi veidojas visos Brīvības ielas krustojumos.

Jāņem vērā, ka VAS ”Latvijas dzelzceļš” kā jebkura kapitālsabiedrība nav ieinteresēts investēt pasākumā, kas nenesīs peļņu.

Diemžēl būtiski uzlabojumi situācijai tuvākajā nākotnē nav gaidāmi. Arī ilgstošas pārbrauktuves slēgšanas gadījumi nav katru dienu. Tāpēc pārspīlēt problēmas dramatismu arī nevajadzētu. Diemžēl situācijās, kad ļoti jāsteidzas, viens gadījums parasti izsauc negatīvas emocijas, kas traucē objektīvi vērtēt apstākļus un liekas, ka visam ir vienkārši risinājumi, bet neviens negrib neko darīt.”