Lauris Reiniks atzīstas, kā svin Halovīnu. Psihiatrs skaidro, kāpēc mums patīk baidīties? 

Diāna Urbāne

Autors: Diāna Urbāne

2 komentāri

Halovīnu jeb Visu Svēto vakaru pavisam krāšņi ierasti svin ASV. Lai gan latviešiem šie svētki nav sevišķi aktuāli, tomēr amerikāņi tos svin pavisam vērienīgi. Par to ir pārliecinājies arī pašmāju mūziķis Lauris Reiniks, kurš tikai šogad pandēmijas dēļ ir spiests drēgno rudeni pavadīt mājās, nevis saulainajā Amerikā.

Lauris atklāj, ka Amerikā svētku laikā izskatās gluži kā izklaides parkā Disnejlendā. Cilvēkos valdot pat sacensības gars, cenšoties vienam otru pārspēt, kuram izdosies skaistāk un briesmīgāk izdekorēt māju. Pārģērbties par kādu mošķi arī ir svarīga svētku tradīcija, kuru mūziķis lielākoties cenšas ievērot. Reiz Lauris īpaši piedomāja pie sava Halovīnu kostīma, viņš iegādājās multfilmu varoņa Drakulas zobus un parūku, ielika acīs sarkanas lēcas un gāja ielās baidīt apkārtējos.

Lauris Reiniks
mūziķis

Es domāju, ka tas arī bērniem ir tāds foršs notikums. Viņi arī pārģērbjas tāpat kā mēs, kad Ziemassvētkos gājām ķekatās. Mani vienu gadu par kaut kādu čigānieti pārģērba, tieši mani, jā, paldies. Un tad tie bērni klauvē pie durvīm, dažreiz es ļoti bieži neesmu mājās. Atzīšos, es esmu bijis vienreiz mājās, kad klauvē, bet es tēloju, ka manis nav mājās, jo man nekā nebija, ko viņiem iedot!

Zīmīgi, ka ap šo laiku filmu industrijā parādās jaunas šausmu filmas. Šogad tā ir filma “Raganas” ar šarmanto Annu Hetaveju galvenajā lomā. Taču rodas jautājums, kāpēc cilvēki vēlas baidīties?

Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas un psihoterapijas klīnikas psihoterapeits Artūrs Utināns norāda, ka, skatoties šausmu filmas, cilvēks jūtas pasargāts, jo ir drošā situācijā. Psihoanalītiķi ir iedalījuši, ka cilvēkiem ir pārdzīvojošais ego, kad skatītājs jūt līdzi filmas varoņiem, kā arī ir novērojošais ego. Izrādās, ka ir cilvēki, kam nepatīk šausmu filmas, jo viņi bailes uztver kā nepatīkamas emocijas, tāpēc nevēlas sevi pakļaut briesmām. Tomēr tie, kas skatās, izjūt bailes kopā ar patīkamām izjūtām. Pētnieki ir pierādījuši, ka vīrieši ir daudz drosmīgāki un biežāk skatās šausmu filmas nekā sievietes.

Artūrs Utināns
Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas un psihoterapijas klīnikas psihoterapeits

Ja cilvēkam ir izteiktākas empātijas spējas, tieši emocionālā empātija, viņam šausmu filmas nepatiks. Tieši sievietēm daudz biežāk piemīt šīs spējas, jo viņas vairāk identificējas ar filmas upuri, kuru stāstā ļaundaris vajā vai apēd. Cilvēks pārdzīvo šausmas, kas ir radušās upurim.

Kino eksperts Sergejs Timoņins atklāj, ka šausmu filmas lielākoties rezonē ar lielākajiem notikumiem sabiedrības vidū. Jau šobrīd vairāki režisori strādā pie filmām, kas saistītas ar Covid-19 pandēmijas tēmu. Režisoru mērķis ir parādīt no šausmu filmu skata, kas notiek, kad cilvēki pašizolācijas laikā ir spiesti pavadīt laiku mājās. Sergejs uzskata, ka visbaismīgākās filmas ir tās, kurās nav ne zombiju, ne rēgu, ne pārdabisku lietu, bet tās, kurās ļaundari ir cilvēki.

Arī Lauris ir iecienījis šausmu filmas, tomēr viņa gaumē gan neesot asiņaini kadri. Tādi šausmu tēli, kādi tiek attēloti Halovīnā, mūziķi nebiedē, bet vairāk uzjautrina. Viņš atklāj, ka vairāk patīkot filmas, kurās ir neziņa un gaidu elementi, bet nav brutālu kadru.