“Zaļā krāsā un ar milzīgu baltu asti!” Iedzīvotāji jūsmo par pirmdienas vakarā redzēto bolīdu. Kāpēc to nevarēja paredzēt?

Baiba Runce

Autors: Baiba Runce

Bez Tabu raidījuma žurnāliste, kas gatava piedzīvojumiem un avantūrām. Ar tādu pašu kaislību dara arī savu darbu.

Pievienot komentāru

“Māte satraukta zvana – Līvānos dienvidu pusē esot redzējusi spilgtu bumbu ar liesmojošu asti! Laikam jau tas pats, kas Vecāķos un vēl citur,” viens no ierakstiem virtuālās saziņas tīmekļa vietnē “Twitter” pirmdienas vakarā. Iepazīstoties ar iedzīvotāju novērojumiem, astronoms Ilgonis Vilks uzreiz sapratis, ka runa ir par bolīdu. “Jauki, reti, bet gadās,” sarunu ar “Bez Tabu” iesāk Ilgonis Vilks.

Pirmdienas vakarā Jānis ar sievu patīkami siltos laikapstākļus baudījuši uz terases mājās Tīnūžos. Pamanot spožo objektu debesīs, abi sastinguši. “Tas brīdis ilga kādas 3 vai 4 sekundes, zaļā krāsā ar milzīgu baltu asti, es iedomājos, ka vajadzētu paņemt kameru, bet neko neizdarīju,” sarunā ar “Bez Tabu” atklāj Jānis, viens no Latvijas iedzīvotājiem, kuram bijusi tā veiksme “dzīvajā” redzēt meteoru.

Pirmie aculiecinieki sociālajos tīklos gluži tāpat kā Jānis var dalīties vien ar emocijām, taču, par laimi tiem, kas parādību neredzēja, pāris iedzīvotājiem tomēr izdevies to fiksēt. “Patiesībā, kad es izdzirdēju par to zaļo krāsu, tad jau viss bija skaidrs, tas ir tipisks bolīds, un šis nav pirmais gadījums, piemēram, 2017. gadā arī Latvijā daudz cilvēku bija redzējuši bolīdu,” skaidro astronoms Ilgonis Vilks.

Par meteorītu šo objektu varētu saukt, ja tas būtu piezemējies, bet Ilgonis Vilks ir pārliecināts, ka akmens sadedzis gaisā. Tādā gadījumā tas ir meteors, taču šādus, ļoti spožus meteorus mēdz dēvēt arī par bolīdiem.

Ilgonis Vilks
astronoms

Tā neparastā krāsa rodas no tā, ka tas ar ļoti lielu ātrumu ietriecas zemes atmosfērā un sadeg vairāku desmitu kilometru augstumā. Grūti pateikt, cik tieši liels tas ir bijis, bet varētu būt akmens, ko var paņemt vienā rokā. Tā kā cilvēki sūta savas starpplanētu zondes, šie ir kā tādi dabiskie starpplanētu kosmosa kuģi, kas klejo paši par sevi, ja tiem gadās ar kādu planētu satikties, tad tie uz tās nokrīt.

Pasaules mērogā tā esot gana izplatīta parādība, katru gadu tiek fiksēti vairāki desmiti bolīdu, taču Latvijas teritorija ir salīdzinoši neliela, tāpēc arī iespējamība, ko tādu novērot, mazāka. Diemžēl paredzēt tik nelielu meteoru tuvošanos nevar.

“Es parasti rūpīgi cenšos fiksēt, vai ir bijusi dzirdama skaņa un redzama ilgstoši paliekoša dūmu aste, tādā gadījumā tas liecinātu par to, ka objekts ir ielidojis zemāk atmosfērā, un tad ir cerība, ka kaut kas nesadedzis ir nokritis arī uz zemes. Tad būtu vērts rekonstruēt trajektoriju un iet to meklēt,” norāda Ilgonis Vilks.