“Vai tad nevar būvēt citā pilsētā?!” Jaunas krematorijas projekts Valmierā saceļ viedokļu vētru

Oļegs Visockis

Autors: Oļegs Visockis

8 komentāri

Valmiera ir soli no tā, lai kļūtu par krematoriju galvaspilsētu. Pašreiz vēl zaļajā zonā Somu ielā 1, Valmieras pierobežā, grasās būvēt jaunu bēru procesijas ēku. Tiesa gan, projektam ir vairāki oponenti – vietējie iedzīvotāji.

Valērijs: Nu, protams, ka nav forši. Uzreiz, kad izlasīju, bija baigais sašutums. Protams, ka dzīves kvalitāte ar šo ļoti pasliktināsies. Zemei vērtība tagad krasi kritīsies. Kurš tad gribēs te dzīvot, ja līdz krematorijai ir nepilni 100 metri.

Jānis: Kam tā vajadzīga?! Otrai blakus, ja. Vai tad nevar padomāt būvēt citā pilsētā vispār.

Solveiga: Nu, bet viena taču jau ir! Cilvēki brauc tagad garām un turpat krematorija pie slimnīcas. Varētu teikt – “pa taisno” uz kapiem. Nē, nē, nē, nevajag.

Valmieras pusē jau darbojas viena krematorija. Tā gan atrodas Kocēnu novada teritorijā, taču valmierieši to uztver kā savējo. Turklāt no topošās krematorijas to šķir aptuveni puskilometrs.

Valmiera – kremācijas metropole?

Latvijā šobrīd ir tikai divas krematorijas – galvaspilsētā un Valmieras pievārtē pie Kocēnu kapiem. Abās šobrīd saimnieko viens uzņēmums. Uzzinot par konkurentu plāniem, firmas pārstāvji sociālajā tīklā izvērš savu kampaņu.

Jevgēņijs Gukengeimers
esošās krematorijas pārstāvis

Mēs esam gatavi konkurencei. Ja būs jāpārskata sava cenu politika, mēs to darīsim. Jautājums atkal ir par to vietu. Sensitīva vieta – slimnīca. Vai tā ir tiešām tur vajadzīga? Vai tiešām ir vajadzīgs Valmierā? Var būvēt taču jebkurā citā pilsētā.

Ja ap krematoriju dzīvojošajiem traucē pats krematorijas būvēšanas fakts, tad vēl vienai daļai iedzīvotāju nepatīkot vieta, kur paredzēts būvēt krematoriju – vien pārsimts metru no slimnīcas.

Jevgēņijs Gukengeimers
esošās krematorijas pārstāvis

Es personīgi kā valmierietis, kā Valmieras iedzīvotājs es arī uzskatu, ka pie slimnīcām nevajadzētu būt apbedīšanas birojiem, jo ir jāsadala vieta, kur cilvēks cer izārstēties, kur viņš cer, ka viss būs labi, un vieta, kur viss jau beidzies.

Daudziem krematorijas projekts nemaz netraucējot

Būvprojektam gan esot arī atbalstītāji, priecājoties par biznesa attīstību un vēl vienu sakārtotu vietu pilsētā.

komentāri sociālajā tīklā “Facebook”

“Laba vieta, autobuss pieved klāt. Slimnīca, morgs, krematorija – tas taču ir vesels komplekss.”

“Būs tālāk no slimnīcas, čīkstēsim, ka nelaiķa vešana izmaksā dārgi. Sākam tad sūdzēties arī par to, ka 500 metrus no sporta zāles ir hesītis.”

“Un, kas tur tāds nepieņemams, ka krematorija ir blakus slimnīcai? Kādam citam laikam vienkārši vajag to vietu.”

Topošās krematorijas pārstāvis “Bez Tabu” ierašanās dienā gan esot aizņemts, lai sniegtu komentāru, taču piekrīt sarunai pa telefonu.

Edmunds Litiņš
plānotās krematorijas pārstāvis

Mums sadarbības partneri ir pa visu Vidzemi. Un ļoti daudz kremācijas mums ir no gandrīz visām Vidzemes pilsētām. Un Valmiera ģeogrāfiski ir kā Vidzemes centrs. Un mūsu galvenais birojs arī šobrīd ir Valmierā.

Valmierā jebko varēs atrast, lai nebūvētu kaut kādu iestādi – krematoriju vai ko. Jebkurā Valmieras stūrī, liekot šādu ēku, būs kāds, kam iebilst. Tā ir tāda demagoģija, ka blakus slimnīcai, blakus mājām, blakus kaut kādam bērnudārzam. Tad jau Olimpiskais centrs arī blakus sanāk.

Pēdējais vārds pieder būvvaldei

Jaunās krematorijas projekta attīstītāji akcentē, ka pašreiz esot saņemtas visas nepieciešamās atļaujas, izņemot pašvaldības būvvaldes būvatļauja. Tieši šā iemesla dēļ līdz 21. augustam notiek sabiedriskā apspriešana.

Jolanta Brūniņa
Valmieras pilsētas būvvaldes vadītāja

Jāsaka, ka pēdējo gadu laikā šī ir viena no aktīvākajām apspriešanām un cilvēki tiešām piedalās, viedokli izsaka. Viedokļi noteikti tiks rūpīgi izskatīti. Tiem ir jābūt argumentētiem. Šeit varbūt no pašvaldības puses neder – patīk, nepatīk. Šāds objekts kā krematorija nav tāda ikdiena, un arī Latvijā tā pieredze ir gaužām vēl neizpētīta. Cik mēs esam izpētījuši, arī normatīvajos aktos ir dažādas pretrunas.

Sabiedriskā apspriešana ilgs līdz 21.augustam, bet būvvalde savu lēmumu pieņemšot rudens pirmajā pusē.