“Uz mana galdiņa pusi ir vērsta videonovērošanas kamera!” sašutis restorāna apmeklētājs

Skaidrīte Nitiša

Autors: Skaidrīte Nitiša

TV3 Bez Tabu raidījuma žurnāliste, kura ļoti labi orientējas savstarpējo konfliktu un dažādu problēmu risināšanā.

4 komentāri

Raidījuma “Bez Tabu” skatītājs pusdienojis restorānā un pamanījis, ka ēdamzālē tieši uz galdiņiem bija vērsta videonovērošanas kamera. Uzskata, ka tā tam nevajadzētu būt un vismaz restorānos jāļauj klientiem netraucēti pusdienot un vakariņot, izbaudīt maltīti, neraizējoties, ka tiek novēroti.

Restorānu tīkla “Vairāk Saules” īpašnieks Endijs Bērziņš nenoliedz, ka restorānā tiek veikta videonovērošana, tostarp arī ēdamzālē, bet pieeja videomateriālam esot tikai vienai darbiniecei un divas reizes mēnesī ierakstus dzēšot. Video tiek skatīts vien gadījumos, ja notikusi zādzība, un tas esot tikai klientu interesēs, lai notvertu garnadzi, ja notikusi zādzība. Videoierakstus nevienam citam, izņemot policiju, un arī tikai gadījumos, ja ir nepieciešamība, nerāda.

Zagļi, kas uzdarbojas restorānos, nebūt neizskatās nošļukuši vai mazturīgi, bet gan labi ģērbušies un aizdomas nerada.

Restorāna “Vairāk Saules” īpašnieks stāsta, ka zagļi nočiepuši pat vienam no vēstniekiem, diplomātam naudas maku ar lielu naudas summu. Pateicoties videonovērošanas kameru ierakstam, policisti jau pēc pusstundas zagli aizturējuši.

Tagad visiem restorāna viesmīļiem un virtuves darbiniekiem ir izdalītas zagļu fotogrāfijas, ekrānuzņēmumi no videoierakstiem, kuros redzami garnadži. Ja viņi atkal parādīsies restorānā, darbiniekiem ir uzdevums: uzreiz ziņot policijai.

Kad nebija videonovērošanas kameru, zādzības notikušas katru mēnesi, tagad vien pāris reizes gadā. Visbiežāk tiek nozagti klientu naudas maki.

Izrādās, videonovērošana tiek veikta gandrīz visos restorānos.  Tā tas ir arī Jūrmalas ekskluzīvajā restorānā “36. līnija”. Tās īpašnieks Lauris Aleksejevs stāsta:

“Tas domāts klientu drošībai. Ir bijuši vairāki gadījumi, ka, pateicoties mūsu videonovērošanai, esam novērsuši automašīnu atslēgu zādzību. Protams, šad tad ir neapmierināti klienti, kas domā, ka viņi tik daudz nav izdzēruši ūdeni, tad mēs varam pārbaudīt sevi un saskaitīt ūdens pudeles uz galda, kuras ir izdzertas.”

Tādējādi videomateriāls palīdzot ne tikai atklāt zādzības, bet arī izšķirt domstarpības starp klientu un viesmīli, ja tādas rodas. Piemēram, restorānā “Garāža” ir četras videonovērošanas kameras, kas vērstas uz virtuvi, ieeju, bāra leti un kasi, kā arī uz ēdamzāli. Tas esot tādēļ, lai cīnītos ar zagļiem, nevis lai novērotu klientus.

Restorānu skolas un restorāna”Ferma” īpašnieks Māris Astičs atbalsta videonovērošanu, taču ar ierobežojumiem: pie ieejas, kases, garderobes vajadzētu videonovērošanas kameras, taču klientu zālē tās jāuzstāda ar apdomu, lai neciestu privātums, un vislabāk būtu vērst uz logiem vai citām riska zonām.

Datu valsts inspekcijai nav iebildumu, ja videokameras ir uzstādītas pie ieejas vai virs kases aparātiem, taču tad jāfilmē tikai darbības ar naudas plūsmu, bet ne darbiniekus visas dienas garumā, tomēr nedrīkstētu uzstādīt ēdamzālē, kur redzams, ko klients ēd, ar ko kopā ir un videokameras nedrīkstētu vērst uz galdiņiem.

Ja notiek videonovērošana, tad likums nosaka, ka par to jābrīdina ar atbilstošu uzrakstu.

Foto