“Trauksmes cēlējs ir sava veida “insaiders”.” Valsts kanceleja akcentē trauksmes celšanas nozīmīgumu

Pievienot komentāru

Teikt vai neteikt, tāds ir jautājums. Aptuveni šādā situācijā nokļūst trauksmes cēlējs brīdī, kad gatavojas ziņot par darbavietā konstatētu pārkāpumu. Turklāt, izdarot to maksimāli piesardzīgi, tajā pašā laikā pievēršot nopietnu iestāžu uzmanību. Un viena no tādām iestādēm ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Iveta Ritere
KNAB pārstāve

Ja ir pamatotas aizdomas, ka valsts amatpersona ir iesaistīta koruptīvos darījumos, ja tā izmanto savu dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, tad ir jāvēršas birojā. Ja darbavietā ir novērojams, ka valsts amatpersona atrodas interešu konfliktā, – arī tad ir jāvēršas birojā. Kopš likumā spēkā stāšanās 2019. gada 1. maija KNAB kopsummā – nepilnu divu gadu laikā – saņēma 104 iesniegumus, kas noformēti kā trauksmes cēlēja ziņojums. Te gan jāsaka, ka par tādiem šobrīd atzīti 31 iesniegums.

Septiņos gadījumos amatpersonām piespriests administratīvais sods, bet vēl vienā gadījumā ir uzsākts pat kriminālprocess. Šobrīd aktīvi tiek izmeklētas vēl divas lietas, bet paralēli saņemti arvien jauni iesniegumi.

KNAB uzskata, ka darbinieki jeb potenciālie trauksmes cēlēji kļuvuši izglītotāki, izprot Trauksmes celšanas likumu un tā nozīmīgumu, kā arī spēj saprast, kad valsts amatpersona rīkojas prettiesiski.

Tikmēr Valsts kanceleja akcentē, ka arī Latvijā ir vairāki drosmīgi cilvēki, kas ir jau sabiedrībā guvuši popularitāti. “Ir nozīmīgi, ka ir šādi konkrēti gadījumi, stāsti, kas ļauj mums saprast, kas ir trauksmes celšana un vienlaikus saprast, ka tam var būt sekas,” piebilst Valsts kancelejas pārstāve Inese Kušķe.

Viens no skaļākajiem trauksmes celšanas gadījumiem Latvijā pat vēl pirms Trauksmes celšanas likuma ieviešanas bija tā dēvētā Neo lieta. Datorspeciālists Ilmārs Poikāns ar žurnālistu palīdzību publiskoja iegūtos datus no Valsts ieņēmumu dienesta. Atklātībā nokļuva informācija par Latvijas valsts amatpersonu atalgojumiem. Neo vēlāk gan sēdās uz apsūdzēto sola, saņemot sodu – 60 stundu piespiedu darba. Vēlāk Valsts prezidents Raimonds Vējonis Poikānu gan apžēloja.

Ilmārs Poikāns
Neo

Trauksmes cēlējs ir cilvēks, kurš godprātīgi ziņo par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, tāpēc droši var teikt, ka trauksmes celšana nav ”stučīšana”. Trauksmes cēlējam noteikti ir nepieciešama aizsardzība, ja viņi ziņo par augstākstāvošām amatpersonām vai cilvēkiem, kuriem ir lielāka vara un iespēja sabojāt dzīvi ziņotājam.

Bez Tabu: Vai Jūs rīkotos vēlreiz tāpat, kā to darījāt iepriekš?

Es darītu to nedaudz gudrāk, jo tagad man ir pieredze.

Lai izgaismotu kādu likumpārkāpumu, var rasties situācija, ka trauksmes cēlējam pašam jārīkojas, pārkāpjot noteikumus. Tiesa gan, iemeslam jābūt nudien pamatotam, uzsver Valsts kanceleja.

Inese Kušķe
Valsts kancelejas pārstāve

Šī atbrīvošana no atbildības tiks katrā individuālā gadījumā skatīta un iestāsies tikai tad, ja pierādīsies, ka savādāk nebija iespējams celt trauksmi. Bet, nu, vismaz likumā šis ceļš ir iezīmēts un, protams, ka trauksmes cēlējs rīkojas sabiedrības interesēs un godprātīgi sniedz informāciju. Tā kā visi šie aspekti ir jāvērtē konkrētajā lietā.

Trauksmes celšanai ir divi virzieni – var ziņot Valsts kancelejas izveidotajā sistēmā, tostarp arī mājaslapā trauksmescelejs.lv. Informāciju var nodot arī žurnālistiem.

Arī KNAB saņemtos trauksmes cēlēju ziņojumus izvērtē ierobežots darbinieku skaits. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aicina arī ziņojumu iesniedzējus, vēršoties iestādē, nepārprotami norādīt, ka tiek iesniegts trauksmes cēlēja ziņojums. Un tāpēc esot ieteicama norāde uz aploksnes ”Trauksmes cēlēja ziņojums”, lai iestāde pēc iespējas ātrāk spētu nošķirt trauksmes ziņojumu no pārējiem iesniegumiem.