Tas ir mīts, ka mežā var mācīties tikai dabas zinības un skriet krosu

Agnese Drunka

Autors: Agnese Drunka

Bez Tabu raidījuma vadītāja, kas visiem stāstiem pieķeras ar pieredzējušas žurnālistes krampi.

Pievienot komentāru

52% Latvijas teritorijas klāj mežs. Tas ir augstākais rādītājs, kāds ir bijis kopš pagājušā gadsimta sākuma. Tāpēc “Bez Tabu” uzsāk stāstu sēriju “Ejam mežā”, ar mudinājumu atklāt arvien jaunas iespējas, kā mēs varam izmantot mežu, ne tikai sēņojot un ogojot.

Kad nejaušiem garāmgājējiem jautā, kuri ir tie mācību priekšmeti, kurus var mācīties mežā, pirmās atbildes, ko sadzirdam, ir dabas zinības, sports, ģeogrāfija. Tomēr, paskatoties vērīgāk un mazliet padomājot, kļūst skaidrs, ka mežā mācīties var gandrīz jebko.

Mihails Basmanovs
projekta “Skola 2030” pārstāvis

Pašsaprotami, ka dabas zinības, bioloģiju, arī ķīmiju mēs varam mācīties mežā. Tāpēc projekts “Skola 2030” rosina paskatīties plašāk uz iespējām, ko sniedz mežs.

Un ir skolas, kurā uz mežu skatās kā iespēju izmantot to mācību procesā. Piemēram, Rīgas 6. vidusskolas sākumskolas 2.d klases skolotāja itin bieži dodas ar saviem audzēkņiem uz tuvējo parku, lai mācību stundas aizvadītu svaigā gaisā. Šoreiz esam liecinieki matemātikas stundai parkā, bet tikpat labi tas var notikt mežā. Skolotāja izdala lapas, uz kurām rakstīti uzdevumi. Tas nozīmē, ka ne tikai matemātiku apgūst šai mācību stundā, bet arī latviešu valodu, proti, lasīšanu. Skolēnam ne tikai jāizlasa, bet arī izlasītais jāsaprot, lai uzdevumu varētu izpildīt precīzi, kā skolotāja teikusi.

Kadrija Beirote
2.d klases audzinātāja

Bērniem dabā jāatrod 30 dažādas lietas, kas otrklasniekiem ir liels skaits. Tad tās jāsaliek no lielākā uz mazāko. Un te noteikti noderēs lasītprasme, jo viņiem ir uzdevums jāizlasa un jāizprot.

Tad salasītās lietas jādala uz pusēm, pēc tam uzdevums atrasto sadalīt dalīt, tā lai vienam no komandas būtu par piecām lietām vairāk. Skolēnu darbošanās tiešām pierāda, ka, lai arī otrklasnieki mācās matemātiku, mežā mācīties var gandrīz jebko. Mežs rosina skolēnu dabisko zinātkāri, turklāt viņi ir pabijuši svaigā gaisā un izkustējušies, nevis sakumpušām mugurām sēdējuši skolas solos. Paši skolēni visi kā viens atzīst, ka mācīties laukā, mežā ir jautri un aizraujoši.

Tieši šā iemesla dēļ Pārdaugavas Montesori pamatskolas audzēkņi reizi mēnesī dodas mācīties uz mežu, tad katra vecuma skolēniem tiek savs uzdevums. Tā, piemēram, piektklasniekiem jāmēra koku diametrs, trešās klases skolēni pilda darbu angļu valodā, veidojot grāmatu par rudeni. Ceturtās klases skolnieces, bruņojušās ar kompasu, striķiem, zīmuļiem un lineāliem, veido orientēšanās trasi, kamēr otrklasnieces meklē dabā brīvās un metriskās līnijas.

Viktorija Strautniece
Pārdaugavas Montesori pamatskolas skolotāja

Bērni labi zina, ka mežā varam mācīties jebkuru priekšmetu, taču mūsu lielākais ieguvums šādām brīvdabas mācību stundām ir tas, ka skolēni iemācās būt kopā un viņi saliedējas kā komanda.

Kā akcentē projekta “Skola 2030” pārstāvis, būtiski atcerēties, ka mežā tiešām var mācīties jebko un ka mežu vislabāk iemācīties mežā.

Starp citu, kā norāda skolotāji, nereti mēdz būt tā, ka bērns, tieši dodoties ar klasi mācīties uz mežu, izrādās pirmo reizi mūžā nokļūst mežā, galvenais, lai tikai skolotājiem ideju neaptrūkst.