Tā ir mūsu kaislība un kopā būšana ar pievienoto vērtību. Tēlnieks Sandis Aispurs par piedzīvojumiem dabā kopā ar bērniem

Agnese Drunka

Autors: Agnese Drunka

Bez Tabu raidījuma vadītāja, kas visiem stāstiem pieķeras ar pieredzējušas žurnālistes krampi.

0 Komentāru

Tēlnieks Sandis Aispurs ir tētis diviem dēliem, un ģimene šobrīd gaida pasaulē nākam trešo atvasi, tāpēc, kamēr mazais brālis bērnudārzā, bet sieva Brigita bauda gaidīšanas laiku, Sandis ar vecāko dēlu Gabrielu pošas nu jau kārtējā piedzīvojumā. Kā paši saka, tad šoreiz tāds hibrīdpārgājiens. Vispirms ar motociklu, tad mazs pārgājiens, kas noslēdzas ar atpūtu šūpuļtīklos un uz prīmusa pagatavotām pusdienām. Ierasti pārgājieni gan ir garāki, ar nakšņošanu teltīs, pie ugunskura, un tad somas arī krietni smagākas. Visbiežāk pārgājienos dodas ar vilcienu.

Sandis pats ir kaislīgs motobraucējs, ir vairāku motoklubu biedrs, tāpēc diezgan loģiski, ka dodas motobraucienos kopā ar vecāko dēlu, kur drošība pirmajā vietā. Noteikti ķivere vajadzīga, motociklista cimdi, un, kamēr kājas vēl nesniedzas līdz kāpšļiem, dēls kāpj speciālā krēsliņā. Šoreiz abu ceļš ved uz Pierīgas mežiem, sākumā pa asfaltu, pēc tam zemes ceļš, kur dabū putekļus pagaršot. Mežā nokļuvuši, novieto motociklu drošā vietā, ņem savas mugursomas un mežā iekšā. Mežā ejot, somā allaž līdzi ir īpašā ūdens dzeršanas sistēma.

Sandis Aispurs
tēlnieks, iet pārgājienos kopā ar bērniem

Somā iekšā ir tāds maisiņš, kā “plauša”, kam pievienota caurulīte, un ejot var padzerties jebkurā brīdī. Nav jāņem no somām ārā pudeles. Ērti.

Sandis atzīst, ka vieglāk, protams, būtu iet vienam, bez bērniem, bet – kā gan citādi iemācīt viņiem to, kas ir pārgājiens, ko nozīmē būt dabā, baudīt piedzīvojumus. Un piedzīvojumu šai ģimenei netrūkst. Nereti iet visi kopā, liek plecos pamatīgas somas, Sandis uz muguras nes jaunāko dēlu, un tā iets gan gar jūru, gan gar un pa upēm. Turklāt īstiem pārgājienos gājējiem netraucē nekādi laikapstākļi, tāpēc septiņus gadus vecais Gabriels ar prieku atceras kopīgos gājienus arī ziemā un sniegā. Starp citu, pievarēti arī pamatīgi ceļa posmi – gar jūru rudenī gājuši divas dienas un tad katrā pat pa diviem desmitiem kilometru.

Sandis teic, ka nevar sevi iedomāties bez došanās dabā. Vienatnē pieveikti simt kilometru divdesmit četrās stundās, tas gan bijis tāds patiesi ekstrēms piedzīvojums. Vēl neaizmirstamā atmiņā palicis svētceļojums pa Santjago ceļu.

Sandis Aispurs
tēlnieks, dodas pārgājienos

Ar sievu Brigitu esam nogājuši Santjago ceļu. 700 kilometru trīs nedēļās. Tas ir forši. Tur pazūd tas, kura diena, cik ir pulkstenis. Tas vienkārši vairs neinteresē.

Pārsvarā pārgājienos daudz savā starpā nerunā, bauda klusumu, dabu, putnu dziesmas un iespēju aizbēgt no ikdienības. Neatņemama pārgājienu sastāvdaļa ir talismans, lācītis Tobiass, kas ir dēla dāvana tētim Ziemassvētkos.

Gabriels
iet pārgājienos kopā ar ģimeni

To lācīti es pats uzšuvu. Viņu sauc Tobiass. Es to uzdāvināju tētim Ziemassvētkos. Tētis Tobiasu ņem līdzi, kad iet viens. Tas viņu sargā.

Katrs pārgājiens ir pieredze un iespēja dēliem iemācīt jaunas prasmes. Šoreiz Gabriels pats savu šūpuļtīklu iekar kokos, aizdedzina prīmusu. Un kā balva cīņai ar odiem un dunduriem ir tēta un dēla kopīgā maltīte.

Sandis teic, ka viņa tuvākais plāns ir trīs dienu pārgājiens, bet šķiet, ka ideju šai ģimenei piedzīvojumiem dabā neaptrūksies.

0 Komentāru