Stundās nāk miegs un grūti uztvert mācību vielu! Ir zināms, kas pie vainas un kā to novērst?

Skaidrīte Nitiša

Autors: Skaidrīte Nitiša

TV3 Bez Tabu raidījuma žurnāliste, kura ļoti labi orientējas savstarpējo konfliktu un dažādu problēmu risināšanā.

12 komentāri

Bērnu vecāki aizved atvases uz skolu un bieži vien pat neiedomājas, ka skolēniem nākas pavadīt dienu telpās, kur, vienkārši runājot, trūkst gaisa.

Par to satraukusies jauna rīdziniece Annija Marta un uzskata, ka par šo problēmu ir jāinformē sabiedrība, lai kaut kas mainītos uz labo pusi.

Skolu telpās ir plastikāta logi, arhaiskā ventilācijas sistēma nekad nav nedz aiztikta, nedz tīrīta, dažās klasēs pat tās lūkas dekoratīviem nolūkiem ir noņemtas un aizšpaktelētas. Tas viss mazina skābekļa pieplūdi, skolēni smok nost.

 

Mācoties vidusskolā, Annija Marta stundās regulāri sajuta miegainību. Miegs nāca, neraugoties ne uz kādiem pūliņiem ar to cīnīties. Mācoties ārpus skolas – mājās vai citās telpās – tā neesot bijis.

Radās aizdomas, ka pie vainas skolas iekštelpu gaiss. Nopirka ierīci, kas nosaka CO2 jeb ogļskābās gāzes koncentrāciju telpās un veica eksperimentu. Nedēļu mērīja gaisa kvalitāti visās mācību stundās visas dienas garumā.

Starpbrīžos, kad klases tika vēdinātas, ogļskābās gāzes daudzums bija normas robežās, bet tiklīdz sākās stunda, krasi pasliktinājās, bet jau pēc piecām – desmit minūtēm sasniedza kritisko robežu un bija virs 1500 ppm vienībām jeb miljona daļiņām CO2 gaisa tilpumā.

Veselības inspekcijas pārstāve Solvita Muceniece skaidro, kādas problēmas rodas, ja iekštelpās ir šāds oglekļa dioksīda daudzums.

Veselības inspekcija jau vairākus gadus veic CO2 mērījumus mācību iestādēs. Iekštelpu gaisa kvalitāti jau pārbaudījusi vairākos desmitos skolu, šogad vien deviņās mācību iestādēs. Secinājums gaisa kvalitāte 67 procentos skolu ir nepietiekama. Mācību iestādēs konstatēts vidēji no 1000 līdz 2000 vienības, bet vadlīnijas esot – nepārsniegt 1000 ppm.

Annijas Marta savā eksperimentā secinājusi, ka skolēni bieži vien atrodas telpās, kurās CO2 līmenis sasniedz 2500 ppm un vairāk.

Veselības inspekcijas pārstāve informē, ka pie šāda ogļskābās gāzes daudzuma iekštelpās skolēniem pavājinās mācību vielas uztvere, zūd koncentrēšanās spējas un rodas dažādas veselības problēmas.

Rodas apdraudējums mācību procesam. Lai tā nenotiktu, pēc iespējas biežāk jāvēdina telpas, tostarp gaiteņus, un starpbrīžos nevajadzētu uzturēties klases telpās.

Salīdzinājumā ar Eiropas valstu mācību iestādēm mūsu skolu iekštelpu gaisa kvalitāte nav to labāko rezultātu sadaļa, bet gan sliktāko.

Modernas ventilācijas sistēmas gaisa kvalitāti uzlabo, un skolās, kur tādas ierīkotas, ar oglekļa dioksīdu problēmu neesot un tā daudzums atbilstot normai. Diemžēl tas ir finansiāli dārgs risinājums. Iekštelpu gaisa kvalitāti jūtami uzlabo augi – jo to ir vairāk, jo labāk.

Faktors, kas veicina ogļskābās gāzes vairošanos, ir pārapdzīvotība. Daudzās skolās klasēs ir 25-30 un pat vairāk skolēnu. Pašlaik normatīvie akti nenosaka, cik cilvēku drīkst vienlaikus atrasties telpās, taču pēc diviem gadiem tas mainīsies, jo, sākot ar 2020. gadu, klases telpā, rēķinot uz katru skolēnu, nedrīkstēs būt mazāk par diviem kvadrātmetriem.

Ogļskābā gāze rodas izelpojot, tāpēc jo mazāk skolēnu klasē, jo gaisa kvalitāte un mācību vielas uztvere ir labāka. To apliecina arī Annijas Martas eksperimenta rezultāti.