Baiba Runce

Autors: Baiba Runce

Bez Tabu raidījuma žurnāliste, kas gatava piedzīvojumiem un avantūrām. Ar tādu pašu kaislību dara arī savu darbu.

1 komentārs

Pieci latvieši – pieredzējuši laivotāji – veiksmīgi atgriezušies no ekspedīcijas Baltijas jūrā! Deviņās dienās smailītēs noairējuši vairāk nekā 400 km garu distanci. Sākuši no Ainažu mola, tad devušies uz Kihnu salu, tad apkārt Sāremā salai, un Latviju sasnieguši Lielirbē.

Gundars Patmalnieks un Aigis Auders ir pieredzējuši laivotāji, kuri katru gadu no jauna sevi izaicina jauniem piedzīvojumiem, lai pārbaudītu ne tikai fizisko, bet arī morālo izturību. Šogad kopā ar vēl trīs avantūristiem mērojuši deviņu dienu maršrutu, kārtīgi iepazīstot kaimiņzemes Igaunijas krastus.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Kilometrus neskaitījuši, taču varētu būt virs 400. Garākais maršruts bez izkāpšanas krastā – 35-40 km. Airēšanas trajektorijas noteikšanai tika izmantots kompass, bet ļoti bieži gala lēmumu pieņēma pati daba.

“Sākām airēt jūrā, sacēlās viļņi, airējām atpakaļ uz krastu,” atminas ekspedīcijas dalībnieks Gundars Patmalnieks.

Laikapstākļu vērošana un respektēšana ir svarīgākie noteikumi, lai piedzīvojums nepārvērstos murgā. Pati airēšana jau ir tās pašas fiziskās darbības, kas upēs un ezeros, bīstamību rada bailes un panika. Turklāt smailītes tika aprīkotas ar visu nepieciešamo, un “pasērfot”, ja laiva piekraukta ar dzeramo ūdeni, pārtiku un teltīm, nemaz nav iespējams.

Precīzu laivas svaru ceļotāji nevar nosaukt, bet varētu būt kādi 20-30 kilogrami, dzeramais ūdens vien bija 15 litru, tad vēl konservu kārbas, teltis un pati laiva.

Visiem ekspedīcijas dalībniekiem līdzi bijuši arī mobilie telefoni, lai varētu sazināties ar ģimeni. Radi gan esot pieraduši pie šādām avantūrām un tik ļoti neuztraucas. “Skuķis piezvanīja, jautāja, ko darīt, ja mašīnai eļļas lampiņa deg, kamēr biju jūrā, neviens nejautāja, vai dzīvs,” pastāstīja Gundars Patmalnieks.

No malas gan varētu iedomāties, ka uz šādu avantūru “parakstītos” vien pārgalvīgi jaunieši, bet, lai ko tādu paveiktu, nepieciešama spēcīga laivošanas pieredze. Ilgstoša sēdēšana laivā ir fiziski grūta, nemaz nerunājot par emocionālo spriedzi.

Aigis Auders

Citam grūtības sagādā sēdēšana laivā, airis rada noberzumus uz rokām, bet psiholoģiskais faktors ir ļoti svarīgs. Tajā brīdī, kad cilvēks sāk stresot, iespēja izglābties samazinās.

 

Protams, visu ceļojumu laivotājus pavadījis burvīgs skats, satikti arī roņi, un garām pabraucis kuģis, arī novērtējuši Latvijas smilšainās pludmales, jo Igaunijā reti kur tādas redzējuši. Laivotāji nedomā apstāties un noteikti dosies vēl kādā piedzīvojumā.

Foto

TOP komentāri

  • Vilnis Bajārs
    0 0 0

    Vilnis Bajārs

    Kātad! Jo par glābšanas darbiem pie mums nav jāmaksā :D

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl