“Skrien nevis skaitlis pasē, bet tu – tāds, kā jūties!” 90 gadniece no Dundagas un orientieristi Bertuki aicina kustēties

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

Pievienot komentāru

Eiropas Sporta nedeļā, kurā eiropiešus, tai skaitā Latvijas iedzīvotājus, aicina būt fiziski aktīviem, “Bez Tabu” tiekas ar Edgaru un Kristīni Bertukiem, sportistiem, kuri pa abiem iekarojuši augstākās orientēšanās sporta virsotnes. Tieši orientēšanos Bertuki izceļ kā ģimenes aktivitāti, uzsverot, ka tā dod iespēju arī citām saimēm saliedēties un beidzot visiem kopā atraut sēžas no ērtā dīvāna. Tāpat “Bez Tabu” tiekas ar Ainu Margarētu Pūliņu no Dundagas, kuras aktivitāšu spars, spītējot 90 gadu vecumam, nav apsīcis.

Edgars un Kristīne Bertuki ir laulātie, kuru dzīves milzu sastāvdaļa ir orientēšanās sports. Abi aizsniegušies līdz ļoti augstām  šī sporta veida virsotnēm: Edgars ir pirmais pasaules čempions Latvijas un Baltijas orientēšanās sporta vēsturē, savukārt Kristīne ir vairākkārtēja Latvijas čempione. Bērnībā abu paraugi bija vecāki, jo īpaši tēvi, kuri bija profesionāli biatlonisi. Nu paši Edgars un Kristīne rāda priekšzīmi saviem trim dēliem. Pāris uzskata, ka ar orientēšanos var nodarboties ikviens, piemēram, amatieru sacensībās, arī ģimenes lokā.

Edgars Bertuks
orientierists, trīs bērnu tēvs

Orientēšanās ir ļoti demokrātisks sporta veids, kurā var iesaistīties visi, arī ģimenes lokā. No mūsu trim jaunuļiem vecākais – dēls Jurģis – jau pamēģinājis. Viss vēl priekšā arī pārējiem. Sportošanai nav neviena mīnusa. Ja sāk nodarboties profesionāli, iespējams traumu risks, bet kopumā fisiskās aktivitātes dod tikai labu. Pirmkārt, jau veselību. Tieši veselīgs dzīvesveids, manuprāt, ir aktuāla tendence visā pasaulē.

Kristīne Bertuka
orientieriste, trīs bērnu mamma

Laiks rādīs, vai dēliem tas [orientēšanās] patiks vai nē. Puikas ir puikas. Puikām jābūt aktīviem. Gribu viņiem ieaudzināt vēlmi kustēties. Tam obligāti nav jābūt profesionālā līmenī. Neraugoties, kādu profesiju izvēlēsies, ceru, ka viņi vienmēr gribēs būt fiziski aktīvi.

Tieši pieaugušie ģimenē ir paraugs bērniem, tāpēc Bertuki aicina rādīt priekšzīmi, jo, ko dod skolā stāstītās gudrības par veselīgu dzīvesveidu, ja mājās no tā nav ne vēsts.

Edgars Bertuks
orientierists, trīs bērnu tēvs

Arī veģetārisms un vegānisms vairs nav nekas nosodāms mūsdienās. vairs neesi “persona non grata”, ja neēd gaļu.

Kristīne Bertuka
orientieriste, trīs bērnu mamma

Mūsu ģimenē par veselīgu uzturu jo īpaši rūpējas Edgars. Viņš pat ar fanātisku degsmi prot pagatavot garšīgi. Vecākais dēls Jurģis jau pats interesējas par to, kas ir veselīgs, prasa. Protams, kādreiz kādu bulciņu ieēd, bet mēs stāstām, kas šajā bulciņā ir neveselīgs, varam pagatavot kādu veselīgu gardumu.

Ģimenes lokā kopā ar meitu vai vienatnē 90 gadus vecā Aina Margarēta Pūliņa, spītējot 90 gadu vecumam, aizvien nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Katru dienu viņa nonūjo aptuveni trīs kilometrus. Darba mūžu nostrādājusi par medmāsu, Aina Margarēta ilgus gadus gana nopietni sacentusies vieglatlētikas sacensībās.  Jaunībā bijusi vieglatlēte, pieccīņniece, startējusi lauku jaunatnes sporta biedrības ”Vārpa” izlasē, tāpat senioru mačos kļuvusi par Eiropas čempioni savā vecuma grupā.

Aina Margarēta Pūliņa
Eiropas Sporta nedēļas vēstnese, 90 gados turpina, nav apstādināma

Daudz jādzer ūdeni, jāsmejas un jākustas. Tas arī viss, viss būs kārtībā. Vairs nekas nav vajadzīgs. Sirds ir muskulis. Tam nepieciešama slodze, lai darbotos. Plaušām vajadzīga ventilācija. Jābrauc ar velosipēdu, jāpaskrien, vienkārši jākustas.

Ainas Margarētas mājās ir vairāki velotrenažieri, tāpat labprāt veic atspiešanos pret galdu vai palodzi, vērojot, vai aiz loga ir nūjošanai pateicīgi laikapstākļi. Tieši nūjošanu Aina Margarēta izceļ kā draudzīgu aktivitāti senioriem un ne tikai. Nūjošana nodarbina daudzas muskuļu grupas un ļauj jautri un aktīvi pavadīt laiku arī kuplākā pulkā.

Aina Margarēta Pūliņa
Eiropas Sporta nedēļas vēstnese, 90 gados turpina, nav apstādināma

Nūjojot strādā viss ķermenis. Cilvēki visā Eiropā nūjo. Tiek nodarbinātas pēdas, ceļu locītavas, gurni, rokas un pleci. Pilna pasaule ir ar tādiem, kā es, trakiem gājējiem. Tomēr ir arī slinķi, kuri negrib iziet ārā, ja līst, snieg, atliek aktivitātes uz vēlāku laiku. Ja es dažas dienas nepakustos, es vairs neesmu formā. Kustības sniedz eiforiju. Nevajag skatīties uz skaitli pasē, ne jau ar pasi skrien. Tu esi tas, kā tu jūties, nevis ieraksts pasē. Dundagā teiktu – tā viš i!