Rokasspiedieni ir vēsture? Kā Covid-19 ietekmē sasveicināšanās kultūru

Oļegs Visockis

Autors: Oļegs Visockis

1 komentārs

Covid-19 izplatība ietekmē ne tikai pasaules valstu ekonomikas, bet arī sabiedrības dzīvi un paradumus, jo īpaši brīžos, kad savā starpā satiekas divi vai vairāki cilvēki.

Pasaulē pazīstamais beļģu virusologs un mikrobiologs Pēters Pio, kurš martā pats sasirga ar Covid-19 infekciju, jau izteicies, ka cilvēce drīzumā varētu ieiet pandēmijas laikmetā. Līdz ar to rokasspiedienu dienām pienākšot beigas.

Jau tagad lielvalstu līderi un arī Latvijas valsts galvenie kungi un dāmas maina ierasto roku paspiešanas manieri. Tiekoties ar profesori Janīnu Kursīti-Pakuli, arī “Bez Tabu” piedzīvo neveiklu sasveicināšanās momentu.

Janīna Kursīte-Pakule
profesore, zinātniece

Folklorā ir, ka roku dod sieviete vīrietim tad, kad tas ir “jā”, kas nozīmē, ka esmu gatava precēt tevi. Un roku nedod vai kreiso roku dod, kad tas ir “nē”. Tāpat ir arī pazīstama no folkloras un senām tradīcijām derību šķiršana. Bet tieši kā kultūras žestu noteikti mēs to mantojām.

Profesore ir pārliecināta, ka cilvēkam ir pat nepieciešama fiziska sasveicināšanās, kas Covid-19 laikā gan esot visai liels izaicinājums.

Latviešiem gan neesot tik skaudri kā dienvidu tautām, kur valda nepārtraukta apkampšanās un saskaršanās kultūra. Tomēr šogad piedzīvotais pierāda, ka esot jādomā par jauniem sasveicināšanās veidiem.

Piemēram, koronavīruss licis karstasinīgajiem itāļiem tomēr piebremzēt ar fizisko sasveicināšanos. Ārsts un infektologs Uga Dumpis iesaka arī Latvijas iedzīvotājiem kļūt atturīgākiem.

Uga Dumpis
ārsts-infektologs

Rokas ir tāds tipisks kontakts, kā izplatās šīs piliena vīrusa infekcijas – iesnas, gripas. Ne velti mēs aicinām cilvēkus rūpīgi mazgāt rokas. Gadījumā, ja jūs spiežat kādam roku, jūs netīšām varat pielikt šo roku arī pie mutes. Tad arī notiek šis infekcijas process. Ja jūs kādam spiežat roku un momentāni metaties to roku dezinficēt ar spirtu saturošiem šķīdumiem vai mazgāt, tad droši vien šī inficēšanās nenotiks. Bet – jautājums – vai tiešām šajos apstākļos rokas ir jāspiež.

Lai izvairītos no iespējamās inficēšanās ar Covid-19, speciālisti iesaka sasveicinoties ievērot distanci. Un roku spiešanas vietā var izmantot citas sasveicināšanās metodes. Var pamāt ar roku, var pamest ar galvu, var arī skaļi pateikt – čau, sveiki vai labdien. Un, ja nav žēl apavu, var arī sasisties ar kurpītēm.

Dumpis gan uzskata, ka šādās situācijās nekas neesot jādara. Sisties ar dūrēm un elkoņiem vai kājām nebūt neesot tik svarīgi.

Uga Dumpis
ārsts-infektologs

Manuprāt, latviešu mentalitāte ir tāda, ka var arī tāpat paskatīties vienam uz otru.

Kursīte-Pakule tikmēr akcentē, ka sasveicināšanās laikā var izmantot visdažādākos priekšmetus, ar kuru palīdzību iespējams nodot fiziskās saskarsmes enerģiju. Profesore gan neuzskata, ka rokasspiedieni palēnām kļūst par vēsturi.

Janīna Kursīte-Pakule
profesore, zinātniece

Tad es vispār nezinu, kā bērni dzims, kā cilvēki precēsies, kā cilvēki savstarpēji apmainīsies. Ja mēs pārejam uz dzīvi attālināti, vienu brīdi tās būs bailes vispār iziet ārā no sava mitekļa. Man šķiet, tas ir ļoti nopietns apdraudējums “homo sapiens”.