Rīgas dome nobruģē privātpersonai piederošu zemi. Iedzīvotājiem liedz piekļuvi

Artūrs Špaks

Autors: Artūrs Špaks

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš labi orientējas ceļu satiksmes lietās, apdrošināšanas strīdu un dažādu konfliktu risināšanā.

4 komentāri

Purvciema iedzīvotāji ar sajūsmu uztvēra brīdi, kad daudzdzīvokļu namu pagalmā ieradās Rīgas domes apmaksāti bruģētāji. Darbi tika veikti salīdzinoši raiti, taču nu kāda autoservisa īpašnieki pasūtījuši žoga uzstādīšanu, savā teritorijā pārņemot arī nobruģēto ielu.

Žoga pēkšņā parādīšanās iedzīvotājus pamatīgu pārsteigusi, jo tas šķērso vienu no ceļiem, ko iedzīvotāji līdz šim aktīvi izmantojuši. Ceļš kalpoja kā viena no pagalma izbrauktuvēm. Darbi veikti septembra nogalē, un vēl pat šobrīd redzams, ka žoga izbūve nav noslēgusies.

Autoservisa īpašnieki iežogojuši koplietošanas ceļu, tajā skaitā ceļa posmu, ko Rīgas dome bruģējusi par pilsētas iedzīvotāju līdzekļiem.

Pie daudzdzīvokļu nama sastaptie iedzīvotāji norāda, ka viņu piekrišanu šādai rīcībai neviens nav vaicājis. Iedzīvotāji gan pauž neizpratni par to, ka Rīgas domes labiekārtotā iela nonāk kāda privātīpašnieka rokās.

Ilgvars
Purvciema iedzīvotājs

Ja pieņem, ka tagad jebkurā vietā pāri braucamajai daļai var uzlikt žogu, tad rodas cits jautājums. Vasarā iekšpagalms tika izklāts ar bruģi, tagad sanāk, ka pašvaldība izklāja bruģi žoga īpašniekam un viņš ir saņēmis labiekārtotu zemes gabalu?

Publiski pieejama informācija liecina, ka uz kāda privātpersonai piederoša zemesgabala atrodas trīs daudzdzīvokļu ēkas, bijusī siltummezgla ēka, kas tagad kalpo kā autoserviss, kā arī stāvlaukums. Dokumentos redzams, ka norobežotais ceļš norādīts kā koplietošanas transporta josla.

Ziemeļu izpilddirekcijas pārstāvis Tālivaldis Stinkurs atzīst, ka bruģēšanas darbi veikti par pašvaldības līdzekļiem. Sanāk, ka pilsētas budžets izlietots privātīpašuma uzlabošanai un nu daļa no teritorijas iežogota. ”Biju aizbraucis apskatīties. Man grūti pateikt, vai tas ir likumīgi. Pēc mūsu rīcībā esošiem dokumentiem tas ir koplietošanas ceļš,” raidījumam norāda Stinkurs.

Autoservisa īpašnieks Kārlis Irbe raidījumam pārliecinoši norāda, ka žoga izbūve ir saskaņota būvvaldē. Uzņēmums esot iežogojis daļu nomājamās teritorijas, rīcība esot saskaņota arī ar teritorijas īpašnieci.

Kārlis Irbe
Autoservisa īpašnieks

Pirmo reizi, kad iesniedzām būvvaldē projektu, tas bija koplietošanas ceļš. Mums to neapstiprināja. Uztaisījām jaunu apgrūtinājumu plānu, koplietošanas ceļu izņēmām ārā. Tad visi ceļi vaļā. Vai arī ciet. Žogs ir saskaņots. Galīgos laukos noteikti var likt žogu bez skaņojuma, bet pieļauju, ka Rīgā tas tā nebūtu.

Saņemot iedzīvotāju sūdzības, nožogoto teritoriju apsekoja arī Rīgas pilsētas būvvaldes inspektors. Šobrīd tiek gatavots atzinums, taču jau tagad esot skaidrs, ka uzņēmums ceļu norobežojis nelikumīgi.

Edgars Butāns
Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis

Šajā gadījumā tas tomēr nav atļauts. Būvvalde teritoriju ir apsekojusi un konstatējusi, ka izvietotais žogs ir patvaļīgi uzbūvēts. Sagatavosim un izsūtīsim attīstītājam atzinumu, kurā uzdosim nekavējoties žogu demontēt.

Butāns raidījumam norāda, ka viens no iemesliem, kādēļ žoga būvniecību šādā variantā nesaskaņotu, jo tas norobežo ceļu.

Purvciema iedzīvotāji gan neticīgi raugās uz būvvaldes spējām likt žogu demontēt.