Piecsimt kilometru trīspadsmit dienās vienatnē ar suni gar Latvijas jūras robežu, šefpavāra Renāra Purmaļa piedzīvojums

Agnese Drunka

Autors: Agnese Drunka

Bez Tabu raidījuma vadītāja, kas visiem stāstiem pieķeras ar pieredzējušas žurnālistes krampi.

0 Komentāru

Šefpavārs Renārs Purmalis cep maizi, izzina austeres, gatavo dabā. Izrādās, ka viņš ir arī īsts piedzīvojumu meklētājs. Noiet gar Latvijas jūras robežu no Nidas līdz Ainažiem bijis viņa bērnības dienu sapnis. Tieši tāpat kā nobraukt pa Gauju. Gauja pievarēta pirms sešiem gadiem, šogad lēmis iet gar jūru.

Dienā noejot maksimums 57 km, mazākais 28 kilometrus, no Nidas līdz Ainažiem gar jūru nogājis trīspadsmit dienās, turklāt gandrīz vienatnē. Gandrīz tāpēc, ka gājis kopā ar savu uzticamo ceļabiedreni, suņu meiteni Grietu.

Renārs Purmalis
šefpavārs un piedzīvojumu meklētājs

Es varu apbrīnot viņas spēcīgo mīlestību pret mani kā saimnieku, jo neatkarīgi ne no kā es pateicu ejam, viņa iet līdzi. Viņa ar mani nogāja 400 kilometru, nezinu, kurš suns vēl kaut ko tādu ir paveicis. Katru brīdi, kad es piestāju atpūsties, viņa acumirklī saritinājās un gulēja, uzkrājot spēkus turpmākajam ceļa posmam. Brīžiem likās, ka viņa sagurusi un vairs nav spēka, bet atlika parādīties kādai vārnai, un Grieta kā bulta metās tai pakaļ.

Pārgājienam izvēlētais laiks, aprīlis, bija uz smalkiem aprēķiniem balstīts, izrādās, paskatoties gada vidējās prognozes, aprīlī ir vismazāk nokrišņu, arī vidējā gaisa temperatūra ir pārgājienam pateicīga – dienā ejot, jakā ģērbies, nesasvīsti, bet pa nakti temperatūra noslīd līdz kādiem plus pieciem, sešiem, septiņiem grādiem, kas gulēšanai siltā guļammaisā ir komfortabla temperatūra. Turklāt aprīlī ir tikpat gaišs kā augustā.

Pārgājienā neatņemams palīgs bija nūjas, bet citādi garajam piedzīvojumam īpaši pirms tam nav gatavojies. Piedzīvojumu meklētājs pats teic, ka, strādājot garas stundas virtuvē, bija tālajam ceļam norūdījies. Svarīgi, lai apavi ir ērti un ievalkāti. Renārs kājās vilcis zeķes, kurās katram pirkstam sava kabatiņa, un izticis bez tulznām un noberzumiem. Tik vien kā pamatīgi piedzīti muskuļi, bet tie naktīs atjaunojušies. Pirmās divas naktis Renārs gulējis šūpuļtīklā jeb hamokā, bet tas bijis gaužām neērti, tāpēc no šīs domas atteicies un turpmāk gulējis uz matracīša pie zemes. To viņš atzinis par ērtāko un labāko gulēšanas veidu. Pārgājienā neatņemams dzēriens, protams, bijis ūdens, bet arī kafija paveikusi brīnumus. Viena izdzerta kafijas krūze un spēka pieplūdums bijis pamatīgs, ka gājiena ātrums krietni paātrinājies.

Ja gatavojot dabā parasti Renārs piedomā gan pie garšas, gan vizuālā noformējuma, tad pārgājienā valdīja citi likumi- proti, ēdis visu, galvenais, lai ātri pagatavojams.

Renārs Purmalis
šefpavārs, kurš gatavo dabā

Mans ieteikums, gatavo dabā triks –  es izmantoju rīsu, makaronu vārīšanai jūras ūdeni, kas ir perfektā sāļumā, un man nebija jānes līdzi ūdens, nebija jāņem līdzi sāls.

Šoreiz uz filmēšanu līdzi ir gan sāls, gan pipari, gan arī medus un eļļa, kā arī panna, kafijas kanna, lai varētu pagatavot izcili ātru un gardu maltīti dabā – vispirms apgrilējot cukīni šķēles, ko apkaisa ar sāli, pipariem un pievieno medu. Tās pasniedz uz apceptas skābmaizes. Maizi ar cukīni baudot, Renārs atklāj, kāda ir sajūta pēc noietiem piecsimt kilometriem gar jūru. Viņš teic, ka tā ir īstā dzīves garša, labākais, kas ar cilvēku var notikt, saplūstot ar dabu.

0 Komentāru