“Papē mēs, latvieši, jūtamies kā Lietuvā!” Kad Latvijas piejūras daļa atdota Lietuvai? Tautieši neizpratnē

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

3 komentāri

Kurzemes galējo dienvidrietumu apkaimēs pie Lietuvas robežas novērojama lietuviešu “invāzija”, kā to sauc Latvijas iedzīvotāji. Kamēr tautieši, nesaskatot pastāvīgas dzīves perspektīvas, pārdod savus īpašumus, lietuvieši tos labprāt iegādājas un izmanto laiskai atpūtai gada siltajos mēnešos. Lietuvieši jo īpaši iecienījuši Papes dabas parka teritoriju pie jūras.

Pēc viesošanās Rucavas novadā, Papes dabas barka teritorijā, ar pārdomām dalās “Bez Tabu” skatītājs.

“Bez Tabu” skatītājs, sašutis par lietuviešu “invāziju”

Biju vakar aizbraucis, tad arī redzēju šos [Lietuvas] karogus pie mājām. Pa ceļu braucam redzēju divus Lietuvas karogus, bet nevienu Latvijas. Satiku vietējo latvieti, viņš teica, ka te latvieši tikai kādi 10 palikuši, lietuvieši sapirkuši gandrīz visu zemi un uzvedas kā Lietuvā. Pašlaik nav sezonas, bet vasarā tur tikai lietuvieši vien ir, tad diezgan daudz Lietuvas karogus var redzēt. Varbūt kaut ko esmu palaidis garām? Kad Pape ir atdota Lietuvai, kur tagad ir Latvijas-Lietuvas robeža?

Foto: “BEZ TABU” SKATĪTĀJA FOTO

Lietuvieši jūtas kā mājās

Dzīvot Kurzemes pašā stūrī pie leišmalas ir tīrā bauda: tur gan mežonīga jūras ainava, Papes ezers, palieņu pļavas, ganās arī savvaļas zirgi.

Februāra beigās Papes dabas parkā viesojas “Bez Tabu” komanda. Gada aukstajos mēnešos tur nemana teju nevienu, tai skaitā arī latviešus neizdodas sastapt. Uzraksti pie vairākiem īpašumiem, privātmāju pagalmos novietotās automašīnas ar Lietuvas valsts reģistrācijas numuriem liek noprast,  ka te patiesi valda lietuvieši.

“Bez Tabu” komandai izdodas satikt Mindaugu un viņa dzīvesbiedri, abi ir lietuvieši. Pāris, ņemot piemēru no saviem tautiešiem, ziemā apseko Papes dabas parka teritoriju, lūkojot iegādāties īpašumu, kur atpūsties vasarā.

Mindaugs
lietuvietis, meklē īpašumu Papes dabas parka teritorijā

Mēs braucam šurp regulāri, jo te nav Palanga, Sventāja, te ir krietni klusāk. Mēs šurp braucam daudzus gadus pēc kārtas. Sezonā te ir vairāk cilvēku, tai skaitā no Lietuvas. Mēs vērojam, kāda te ir situācija. Redzam, ka te būvējas. Protams, arī mūs īpašums interesē. Protams, te ir krietni lētāki īpašumi. Tomēr te nav nepieciešamās infrastruktūras. Ar laiku, domāju, viss būs normāli. Domāju, ja saremontēs ceļus, te būs otra Palanga.

Lietuvai ir uz pusi īsāka jūras krasta līnija nekā Latvijai. Lietuvā jūra apskalo tādas lielas pilsētas kā Klaipēda un Palanga. Lielo pilsētu tuvumā īpašumi ir dārgāki un liedagi trokšņaināki, līdz ar to Latvijas liedagā ir iespēja rast klusumu un lētāku īpašumu, stāsta Mindaugs.

“Bez Tabu” komanda Papes dabas parka teritorijas daudzos īpašumos ievēro informatīvas plāksnes, kas vēsta par tautiešu vēlmi pārdot savus īpašumus. Tāpat vairāki piedāvājumi atrodami sludinājumu vietnē internetā.

No Papes 10 kilometru attālajā novada centrā Rucavā uzrunāto latviešu viedokļi par lietuviešu “invāziju” ir atšķirīgi.

Olafs
Rucavas novada iedzīvotājs

Vasarā te viņu ir pilns. Viņiem laikam izdevīgāk ir te, nekā braukāt uz Palangu. Viņi saka, ka te ir diezgan normāli. Palangas jūras krastā izģērbies, aizej nopeldies, atnāc atpakaļ, vietas vairs nav blakus. Taču labi, ka viņi vismaz te ir. Ja nebūtu viņu, te viss aizaugtu, jo vietējie pamet savas mājas.

Liene
Rucavas novada iedzīvotāja

Nav patīkami. Papē mēs paši, latvieši, jūtamies kā Lietuvā!

Pašvaldība: Tautieši mūk, jo nesaredz nākotni apkaimē

Rucavas novada pašvaldībā informē, ka kopš pagājušā gada līdz šim brīdim 11 ārvalstnieki ierosinājuši būvniecību novada teritorijā. Jo īpaši iecienījuši Papes un Nidas teritorijas. Satraukts ir arī Rucavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Veits.
Jānis Veits
Rucavas novada domes priekšsēdētājs

Vienkārši, rupji runājot, spiež latviešu cilvēku ārā. Tur, kur liegums, Papes dabas parkā, maksā kompensācijas, bet ar tām kompensācijām nevar izdzīvot. Kas saistīts ar jūras apsaimniekošanu, Nīcas un Rucavas novadu krastos saimnieciskā darbība zivsaimniecība tiek ierobežota. Tad jautājums: uz kuru pusi vērsties, lai saimniecisko darbību veidotu un izdzīvotu? Pēdējo naudu, lai dabūtu, pārdod īpašumus. Lietuvieši, piedod man, ir bagātāki. Ar to, ka mēs tur noliekam soliņu parka teritorijā, paklausāmies putnu dziesmas, skatāmies, kā saule lec un iekrīt jūrā, diemžēl vietējiem ar to nav gana, bet tūristiem jā, viņiem baigi patīk. Ja valsts spētu kompensēt cilvēkiem to, ko viņi nevar darīt Papes dabas parka teritorijā, tad varbūt paliktu cilvēki.

Veits stāsta, ka arī infrastruktūras izbūve aizsargājamā Papes dabas parka teritorijā ir apgrūtinoša. Viņš kā piemēru min kāda ceļa izbūves ļoti ilgstošu saskaņošanu.

“Bez Tabu” lūdza komentāru arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

Ilze Oša
VARAM valsts sekretāra vietniece

Mēs nevaram kaut kā ierobežot Eiropas Savienības pilsoņu tiesības iegūt zemi ārpus tās vietas, kur viņi pastāvīgi uzturas. Vienīgais veids, kā mēs varam saglabāt blakus mūsu pašu valodu, ir mūsu kā pārdevēju nosliekšanās par labu vienam vai otram zemes gribētājam. Pie jebkura darījuma pašvaldībai ir pirmpirkuma tiesības. Daļā gadījumu, kad pašvaldībām ir par to interese un iespējas, var izmantot pirmpirkuma tiesības un atpirkt zemes. Arvien populārāka kļūst tūrisma attīstība, arvien vairāk cilvēku vēlas pastaigu takas, atrasties ārpus pilsētām. Tas ir veids, kā pašvaldība var piesaistīt biznesu, kas apkalpo tūrisma infrastruktūras objektus. Tie rada turpat darba vietas un palīdz cilvēkiem palikt tur, kur viņi ir.

3 komentāri