Baiba Runce

Autors: Baiba Runce

Bez Tabu raidījuma žurnāliste, kas gatava piedzīvojumiem un avantūrām. Ar tādu pašu kaislību dara arī savu darbu.

Komentāri

Trešās Bez Tabu 2017. gada “ekspotīcijas” dalībnieki pulcējās Veclaicenes pagasta centrā Kornetu ciemā, netālu no Igaunijas robežas. Alūksnes novada iedzīvotāji var lepoties ar krāšņo dabas ainavu – apkārt slejas kalni un starp tiem dzidri ezeri.

Bez Tabu “ekspotīcijas” dalībnieku mērķis – uzkāpt vienā no augstākajiem un stāvākajiem pilskalniem Latvijā – Drusku pilskalnā, tā augstums sasniedz 247 metrus virs jūras līmeņa.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Apmēram sešdesmit cilvēku un viens suns vispirms mēroja ceļu līdz Dzērves kalna skatu tornim, tas atklāts 2015. gadā un ir 27 metru augsts, apkārt tam slejas ozolu mežs.

Skatu torņa virsotnē paveras plašs skats uz apkārtni, redzami vairāki ezeri un labos laikapstākļos var saskatīt arī Igaunijas augstāko virsotni – Munameģi. Bez Tabu “ekspotīcijas” dalībniekiem paveicās – Munameģa virsotne bija ļoti labi saskatāma!

Pamājuši igauņu kaimiņiem, iepazinuši apkārtējo ezeru nosaukumus, “ekspotīcijas” dalībnieki turpināja ceļu, piestājot pie kāda neierasti liela pīlādža.

Vietējā gide pastāstīja, ka dabas pētnieks Māris Olte uzskatījis, ka tas tiesīgs pretendēt uz dižpīlādža statusu. Līdz tam gan nedaudz pietrūcis, bet kopš tā laika pīlādzim dots nosaukums – Oltes pīlādzis.

Vietējie iedzīvotāji pārliecināti, ka Drusku pilskalns ir senlatviešu apmetnes vieta un tur dzīvot bijis ļoti droši, jo tam tikt klāt bijis iespējams tikai no vienas puses.

Līdz virsotnei no zemākā metru jākāpj apmēram 90 metru augstumā. Bet kāpšana problēmas nesagādāja, jo vietām pat uzstādītas kāpnes, tikai pāris vietās jāpārvar iespaidīgs stāvums.

Pilskalna plašumā vietējā gide pastāstīja teiku par to, kā radies Kornetu ciema nosaukums. Tā vēsta, ka agrāk pakalnos ganiņi ganījuši govis un savā starpā sazinājušies ar paštaisītu taurīšu palīdzību.

Maija Bleiferte
Gide

Krievu valodā taure nozīmē “gorn”, taču šeit ir daudz igauņu, un viņi neizrunā balsīgos līdzskaņus. Tāpēc viņi teikuši “korn”, un galotne “Korneti” pielikta vārda galā, lai labāk skanētu.

Lejā no pilskalna daži noripoja, citi skrēja, citi izvēlējās turpināt ceļojumu mierīgā solī. “Ekspotīcija” turpinājās, mērojot trīs kilometru garo dabas taku, tā ved gar trīs ezeriem.

Rūta Zepa
Gide

Ainavu apvidus teritorijā ir vienpadsmit ezeri, tie ir ļoti šauri, dziļi un dzidri. Mēs iesim gar Raipala ezeru, kas ir viens no Latvijas dziļākajiem ezeriem, 35 metru dziļš.

Pusdienas, garda pupiņu zupa “ekspotīcijas” dalībniekus gaidīja galapunktā – Mišās. Mišu saimnieks – biškopis Artis Krasts – parūpējies arī par īpaši saldu saldo ēdienu, pienu ar svaigi spiestu medu. Medus tika spiests no 100 gadus vecas spiedes, un procesā iesaistījās visi “ekspotīcijas” jaunākie dalībnieki.

Foto

Lasi vēl