Ozols un ansis atklāj “Tiltu uz nekurieni” jeb ceļojums latviešu reperu stilā

Agnese Drunka

Autors: Agnese Drunka

Bez Tabu raidījuma vadītāja, kas visiem stāstiem pieķeras ar pieredzējušas žurnālistes krampi.

4 komentāri

Šoreiz braucienā no Rīgas uz pagaidām sev nezināmu vietu dosies divi reperi – viens no viņiem ir caur un caur rīdzinieks Ozols, īstajā vārdā Ģirts Rozentāls, bet otrs – ansis jeb Ansis Kolmanis, kurš sevi sauc par jūrmalnieku. Abi nonāks pie “Tilta uz nekurieni” un būs spiesti bez naudas un mobilo ierīču palīdzības nokļūt Jaunpils pilī!

Vēl esot Rīgā un sienot ciet acis, pirms sēšanās mašīnā Ozols zīmīgi noteic, ka gatavs doties, kur acis rāda. Bet ar aizsietām acīm tās rāda neko. Daļa patiesības nekurienes piesaukšanā ir, jo abus reperus aizsietām acīm nogādājam vienā no neparastākajām vietām Latvijā, netālu no Tukuma atrodas “Tilts uz nekurieni”. Nonākuši pie tilta, abi izliekas, ka zina, kur ir, kaut gan patiesībā nepavisam nenojauš, kurp atvesti. Atstāju abus pie “Tilta uz nekurieni” un solos gaidīt Jaunpils pilī, kas atrodas nedaudz vairāk kā divdesmit kilometru no ceļojuma sākumpunkta. Pirms doties ceļā, ansis un Ozols dodas izpētīt “Tiltu uz nekurieni”.

Līdz tiltam ejot, ansi nodarbina viena doma:”Kā tu domā, vai kādā no šīm mājām dzīvo kāds reperis?”

Ozols: “Es domāju, ka jā! Noteikti, noteikti. ”

ansis: “Un kā tu domā, ja viņi filmē klipu, tad viņi filmē zem šī tilta? ”

Arī uz šo jautājumu Ozols atbild apstiprinoši. Pie tilta abi atklāj, ka tas ir šaursliežu dzelzceļa tilts. Tā garums ir 55 metri, datēts ar 1940. gadu, dzelzceļa posmam Tukums-Kuldīga. Šis ir pavediens, kas ļauj abiem nojaust, kur viņi atrodas. Ozols domā, ka viņi ir uz Ventspils šosejas, bet pavisam drīz, sastopot pirmos pretimnācējus, abi sapratīs, ka tā vis gluži nav. Ceļā pie cilvēkiem abiem dzimst plāns. ansis: “Mēs izdomājām, ka, lai iežēlinātu cilvēku sirdis, viņiem teiksim, ka tas ir slavenais reperis Ozols un es esmu viņa mazais brālis, un man sāp kāja, tāpēc vajag kādu gabaliņu pavest.”

Drīz abi noskaidro, ka Jaunpils ir tālu, bet netālu ir Sātu veikals. Abi dodas palīdzību meklēt veikalā.  Tur ceļotāji uzzina, kurp doties, bet neviena, kurš varētu abus aizvest, neatrodas. Tāpēc pieņem lēmumu doties ceļā kājām, cerot uz garāmbraucēju labvēlību.

Pa ceļam sastop riteņbraucēju, kurš abus “uzmundrina”, sakot, ka Jaunpils tālu, bet gan jau izdosies nokļūt.

Garāmbraucošās automašīnas nestājas, bet pagalmos sastaptie cilvēki uzmundrina, ka sešos vakarā būšot autobuss. Tiesa, tobrīd pulkstenis rāda plkst. 12.25. Abi turpina ceļu, pa laikam cenšoties “nobalsot” kādu mašīnu. Tās nestājas, toties satiek jau iepazīto velosipēdistu, kurš mudina abus nedaudz iestiprināties. Iestiprinājušies ar jauno Sātu puses paziņu, reperi ķeras nopietni klāt stopēšanai, diemžēl nesekmīgi, toties, abi ejot kājām, satiek pretimnācēju, kurš nerunā latviski, jo esot skolēns no Vācijas. Viņš ejot mājup no Irlavas skolas. Nesekmīgi centieni “nobalsot” garāmbraucošās mašīnas, Ozols un ansis piestāj pieturā “Rumbas”: “Rumbās viss ir bumbās!” Tad, kad visas cerības zudušas, pie abiem ceļiniekiem piestāj mašīna, kuru viņi pat “nebalso”. Izrādās, ka braucējs, pirms mirkļa garāmbraucot, abus mūziķus atpazinis un nu steidzis noskaidrot, vai nevajag palīdzību. Tā ar reperu atbalstītāja palīdzību Ozols un ansis nokļūst Jaunpilī. Abi godīgi atzīst, ka ir pārsteigti, ka viņus cilvēki tomēr atpazinuši. Pateicoties atsaucīgiem cilvēkiem, ansis un Ozols godam paveikuši misiju “Tilts uz nekurieni”-Jaunpils pils.

Foto

4 komentāri