“Nezinu, ko gaļā špricē, bet ir pa zorti!” “Apvedceļa” solists Krūmiņš neķēpājas ar grilējumu marinēšanu

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

2 komentāri

Rubrikas “Pavasaris uz grila” ietvaros “Bez Tabu” viesojas pie grupas “Apvedceļš” solista Jāņa Krūmiņa, kurš iecienījis grilēt gaļu jau gatavā marinādē. Viņš uzskata, ka cilvēki pārāk daudz savas dzīves laika tērē, gatavojot un pārliecoties pāri šķīvjiem, tāpēc laika taupības nolūkā dod priekšroku gardām “pērlēm” no veikala plaukta.

Jānis Krūmiņš “Bez Tabu” komandu uzņem savā īpašumā Smiltenes pievārtē. Kā pats smejot teic, mājai naudu sagādāja “Apvedceļa” superhits “Zemenes”. Rotājies ar kovboja hūti, Krūmiņš ietur kantrī muzikanta tēlu un, iespējams, rada iespaidu, ka, kā jau šī mūzikas stila pārstāvim, sirdij tuvs ir Ziemeļamerikas dzīvesveids, piemēram, dārza ballītes ar gaļas grilēšanu, tomēr namatēvs teic, ka grilējot reti.

“Tautā joko, ka kantrī dzimis Smiltenē. Iespējams, kāds domā, ka man te ganās bizoni, bet neviens nenāk ārā no meža.”

Jānis Krūmiņš sevi sauc par parastu, strādīgu un godīgu latvieti, kurš laika taupības nolūkā retajās grilēšanas reizēs uz restēm liek veikalā nopērkamu gaļu jau gatavā marinādē.

Jānis Krūmiņš
grupas “Apvedceļš” solists

Pasaule sajukusi prātā ar ēšanu. Kulinārie šovi, pilns “feisbuks”, kurā rāda, ko ēd. Manuprāt, mēs pārāk daudz laika no savām skaistajām dzīvēm pavadām, pārliekušies pāri šķīvjiem. Esmu mēģinājis pats marinēt gaļu, bet sapratu, ka tā ir baigā ķēpa.

Krūmiņa garšas kārpiņas jau sen apmierina veikalā nopērkama cūkgaļas kakla karbonāde jau gatavā kefīra marinādē.

Jānis Krūmiņš
grupas “Apvedceļš” solists

Empīriskā veidā sev esmu atklājis un atzinis par gardu un baudāmu. Nezinu, ko viņi tur špricē iekšā un kaisa, bet tā ir atkarību raisoša un pa zorti.

Gaļai cepoties uz grila restēm, Krūmiņš par godu ciemiņiem strinkšķina ģitāru un nodzied skaņdarbu, ko pandēmijas laikā radījis Smiltenes sieviešu vokālajam ansamblim Ilgas. Radot lustīgo atmosfēru, Krūmiņš apliecina, ka dārza ballītē svarīgākais ir nevis kulinārās prasmes, bet gan jautrība un kopā būšana, kā tik ļoti pietrūkst pandēmijas laikā.

Mājsēde gan Krūmiņam ar grupu ļāvusi sakārtot domas un pēc ilgāka laika sākt strādāt pie jauna “Apvedceļa” albuma, ko vērtēšanai plašākā auditorijā plāno dot vasarā.

Jānis Krūmiņš
grupas “Apvedceļš” solists

Šovasar beidzot izdosim albumu. Albumu pēdējoreiz izdevām 2015. gadā. Tajā būs pa šiem gadiem sarakstītās dziesmas. Protams, gribētu, ka kāds skaņdarbs būs hita statusā, tāpat kā “Zemenes”, bet, kā saka, katram cilvēkam dzīvē ir savs Everests. Viens tajā uzkāpj ātrāk, cits vēlāk. Es ar “Zemenēm” uzkāpu ātrāk. Diplomātiski runājot, prasīt manā vecumā vēl kādu šādu Everestu būtu nu tā jocīgi. Protams, gribētos, lai atkal mani nēsā uz rokām un sauc “Janka, Janka!”. Kā būs, tā būs. Nekad nesaki nekad. Es turpinu būt radošs, uztverot fluīdus no kosmosa.

Mūzikas skaņām piesūcināta, pēc aptuveni 20 minūšu grilēšanas cūkgaļas kakla karbonāde ir gatava. To uz šķīvja namatēvs papildina ar dārza veltēm, glāzēs salej bērzu sulu, kas tecināta no piemājas bērziem.

2 komentāri