“Mēs bijām pacēlušies virs zemes!” Kā sokas “Latvijas lepnuma” un supertēta Inta Jurkas ģimenei

Oļegs Visockis

Autors: Oļegs Visockis

1 komentārs

Kopš Latvijas lepnuma balvas saņemšanas aizritējis teju gads, taču valmierieša Inta un viņa dēla Roberta atmiņā šī diena vēl joprojām ir spilgtā atmiņā. Jurku ģimenes stāsts pārsteidza daudzus. Ints vairāk nekā sešus gadus kopā ar Robertu devās uz skolu, plecu pie pleca sēdēja pie viena mācību sola, palīdzēja nokļūt no klases uz klasi, nesa no stāva uz stāvu. Tas viss vainagojās ar panākumu – Roberts ar teicamām sekmēm absolvēja Valmieras Viestura vidusskolu.

Ints Jurka
“Latvijas lepnuma” balvas ieguvējs

Pirmos sešus gadus, kad es negāju, kad viņam gāja asistente līdzi, bija grūti. Viņš atnāca mājās, viņš nezināja… Es pat nezināju, ko un kā viņam palīdzēt, kaut ko paskaidrot, ko viņi ir mācījušies. Tad, kad jau es pats gāju līdzi, tad bija vieglāk. Es jau strādāju ar viņu skolas procesā, stundās palīdzēju darboties, un arī mājās bija vieglāk viņam palīdzēt.

Inta vecākais dēls Roberts atzīst, ka tieši vidusskolas beidzamie gadi esot bijuši visgrūtākie – intensīvs darbs gan skolā, gan arī ārpus tās. Paralēli mācībām Roberts apmeklēja teātra pulciņu un kori.

Plašāku Inta un Roberta Jurku stāstu vari noskatīties ŠEIT.

Nominēšanu “Latvijas lepnuma” balvai tēvs un dēls uzskata par vēl vienu spēcīgu dzinuli, lai sasniegtu nākamos mērķus.

Roberts
Inta vecākais dēls

Protams, mēs kļuvām daudz atpazīstamāki. Uz ielas pie mums nāca cilvēki un sveicināja. Tādi, ko mēs vispār nepazīstam, neesam redzējuši.

Tēvs tikmēr uzsver, ka pēc raidījuma atsaucās daudzi labdari, kuri vēlējās palīdzēt ar ziedojumiem, kas tik ļoti ir nepieciešami Roberta veselības uzlabošanai – operācijām un svarīgajām rehabilitācijām.

Roberts
Inta vecākais dēls

Par saziedotajiem līdzekļiem man uztaisīja kāju operāciju Minhenē. Paldies par to cilvēkiem, kas ziedoja. Šobrīd vairāk liekam uz šo veselības stiprināšanu, dažādām rehabilitācijām.

Ints arī atklāj kādu citu svarīgu faktoru, kāpēc ģimene atsaucās “Latvijas lepnuma” piešķirtajai nominācijai un nekautrējās savu dzīvesstāstu izklāstīt vēl plašākai publikai.

Ints Jurka
“Latvijas lepnuma” balvas ieguvējs

Tas noteikti uzrunāja varbūt daudzus vīrus, tēvus, lai darbotos un nebaidītos no ģimenes dzīves, no dažādām atbildībām un grūtībām, kas dzīvē arī notiek. Vienmēr jau būs šīs augšas un lejas. Vienkārši – nevajag baidīties un jāiet cauri.

Roberts jau kaļ plānus par studēšanu Vidzemes augstskolā, lai pietuvotos vēl tuvāk žurnālista profesijai. Tikmēr Ints un Inga Jurkas aicina citus pavēstīt “Latvijas lepnumam” par saviem supervaroņiem.

Arī “Bez Tabu” aicina citus palepoties ar līdzcilvēkiem, kuri nesavtīgi rīkojušies savas ģimenes un apkārtējo labā. Vēl tikai līdz 23. septembrim iespējams iesūtīt pieteikumus 2020. gada “Latvijas lepnuma” nominācijām.

Pieteikuma anketas ŠEIT.