“Melnais caurumiņš un šķeterēja Anniņu” – nerātnās dziesmas, kuras Barons glabāja slepenajā atvilktnē

Baiba Runce

Autors: Baiba Runce

Bez Tabu raidījuma žurnāliste, kas gatava piedzīvojumiem un avantūrām. Ar tādu pašu kaislību dara arī savu darbu.

1 komentārs
“Melnais caurumiņš un šķeterēja Anniņu” – nerātnās dziesmas, kuras Barons glabāja slepenajā atvilktnē
Romāns Kokšarovs/f64

Krišjānis Barons, veidojot “Latvju dainu” sējumus, klasificēja visas viņam iesūtītās latviešu tautasdziesmas. Dainu tēvs tautasdziesmas, kas bija neķītras saturā vai prastas valodā, atlasīja un izveidoja atsevišķu sējumu – “Latvju dainu” 6. sējumu. Turklāt šis sējums netika laists pārdošanā, un “Dainu skapī” pat atradušās vēstules no “Latviju dainu” pircējiem, kuri izteikuši Krišjānim Baronam vēlmi iegādāties nerātno dziesmu sējumu. Latviešu folkloras krātuves pētnieces novērojušas, ka apmeklētāji galvenokārt meklējot divas lietas – buramvārdus un nerātnās dziesmas.

Krišjānis Barons 6. sējuma ievadā rakstījis: “Sējumā alfabētiski sakārtotas dziesmas, kas gan pieder pie dažādām jau nodrukātām “Latviju dainu” nodaļām, bet – kas tur sava neķītrā satura vai prastās izteiksmes dēļ vispārīgajā dziesmu krājumā nevarēja tikt uzņemtas. Tādas ir dažas apdziedāšanas dziesmas kāzās, Jāņos un citur, kad pretinieku grib jo sīvi nopelt, un tādēļ neskopojas ar stipri neglītiem vārdiem.”

Dainu tēvs Krišjānis Barons sestajā sējumā ierindojis ne tikai erotiska satura tautasdziesmas, bet arī tekstus ar, viņaprāt, nepiemērotu leksiku, piemēram, saistītus ar dabisko vajadzību nokārtošanu vai netīrību. Kopumā krājumā iekļautas ap 3 tūkstošiem nerātno dziesmu.

Nerātnās dziesmas esot bijušas dažādu svētku neatņemama sastāvdaļa, īpaši aktuālas tieši kāzās, kad satiekas divas svešas dzimtas. “Caur šo nerātno dziesmu izdziedāšanu kāzās arī tiek panākts tas iespējamais konflikts, nesapratne. Satikšanās starp divām dzimtām, kas pēc tam izlādējas kā tāda pulvera muca, un tad notiek izlīgums,” raidījumam “Bez Tabu” pastāstīja folkloriste Baiba Krogzema.

Folkloras pētniece, valodniece Beatrise Reidzāne pievērsusi uzmanību tieši tautasdziesmās izmantotajai leksikai, tam, kādi darbības vārdi tika izmantoti, lai aizstātu nepārprotamo. Dot, gulēt, jāt, griezt, kustēt, pārdot, plūkt, stiept, šķeterēt, šļaukt, vēžot – šādus vārdus nerātnajās dziesmās pamanījusi un uzskaitījusi folkloras pētniece.

Tu, Anniņ, strupa, resna,

Kas jel tevi šķeterēja?

Ēdolnieki šķeterēja

Jāņu nakti pieguļā.

Taču ir arī gana daudz nerātno dziesmu, kurās viss ir skaidri un gaiši pateikts, izmantojot “stipros vārdus”. Nerātnās tautasdziesmas agrāk pildījušas līdzīgu funkciju mūsdienu anekdotēm. “Pieguļā cilvēks visu dienu aris, jāpabaro zirgs, pašam nav laika gulēt, lai uzturētu to garu možu, vajag kaut ko stiprāku,” pastāstīja folkloras pētniece Beatrise Reidzāne.

P*pelīte gudriniece,

Taisni brauca stadulā;

P*uti tādi lemperīši,

Ap stenderi dauzījās.

1 komentārs