Latvija kiberzagļu paradīze? Latviešiem uzklupuši krāpnieki no bijušām PSRS republikām

Artūrs Špaks

Autors: Artūrs Špaks

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš labi orientējas ceļu satiksmes lietās, apdrošināšanas strīdu un dažādu konfliktu risināšanā.

Pievienot komentāru

Katru dienu desmitiem Latvijas iedzīvotāju saņem zvanus no krāpniekiem, kuri cenšas iegūt autentifikācijas datus internetbankās. Ar šiem datiem ne tikai tiek iztukšots krāpnieka bankas konts, bet arī paņemti aizņēmumi dažādās interneta platformās.

Ar krāpniekiem saskārusies arī Natālija, kura tīmeklī publicēja darba meklēšanas sludinājumu. Sieviete pavisam drīz saņēma kādu aizdomīgu zvanu.

Natālija
Saskārusies ar krāpnieku

Man piezvanīja vīrietis, kurš teica, ka ir bankas “Citadele” darbinieks. Gribot man piedāvāt darbu. Vajadzētu cilvēkiem piedāvāt iespēju bankā atvērt kontu. Teicu, ka nekad neko tādu neesmu darījusi. Viņš atbildēja, ka tas nav sarežģīti, esot tikai jāiemācās teksts. Teicu, ka varētu pamēģināt. Viņš atbildēja, ka man pašai arī nepieciešams atvērt kontu bankā, kā arī nepieciešams uzinstalēt kādu programmu, lai varētu strādāt. Nepaspēju pavaicāt, kas tā par programmu. Kļuvu aizdomīga, ka uzreiz ir kaut kas jālejupielādē.

Sazinoties ar banku, Natālija saņēmusi apstiprinājumu, ka, visticamāk, ar viņu sazinājies krāpnieks un centies iegūt viņas datus. Natālija norāda, ka zvanītājs runājis krievu valodā, bet ar latviešu akcentu, kas nozīmē, ka arī vietēji bāleliņi meklē iespēju tautiešus apkrāpt. Tiesa, speciālisti norāda, ka lielākā krāpnieku daļa nav vietējie iedzīvotāji, tie lielākoties ir no Ukrainas, Krievijas un citām bijušajām PSRS republikām.

Kaspars Briška
”Citadele” IT drošības daļas vadītājs

Šobrīd mēs redzam aptuveni 300 krāpšanas mēģinājumus mēnesī, līkne ir augšupejoša. Ja parēķinām šos skaitļus uz visām bankām, apjomi ir diezgan nozīmīgi. Visticamāk, ka tendence saistīta ar esošo ekonomisko situāciju, ar pandēmiju, cilvēku nedrošību. Iespējams, ka cilvēki, kuri zaudējuši darbu, meklē papildu peļņas iespējas. Jāatceras, ka mūsdienu tehnoloģiju laikmetā jebkuri zvani, jebkuras ziņas var būt viltotas.

Ņemot vērā, ka krāpnieki lielākoties ir no bijušajām PSRS valstīm, viens no paņēmieniem, lai noskaidrotu, vai zvanītājs tiešām ir bankas darbinieks, ir uzsākt sarunu latviešu valodā. Ja zvanītājs nepratīs valsts valodu, tas palīdzēs saprast, ka kaut kas nav kārtībā. Protams, ka savus datus nedrīkst izpaust arī tiem neidentificējamiem zvanītājiem, kuri skaidrā latviešu valodā lūdz nosaukt piekļuves datus internetbankai.

Dmitrijs Homenko
Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks

Bieži vien mēs saskaramies ar to, ka krāpnieki sevi iepazīstina kā bankas darbiniekus, kuri esot pamanījuši, ka no klienta konta tiek pārskaitīta nauda. Lai to apturētu, esot nepieciešams pieslēgties internetbankai, ievadot autorizācijas rīku- PIN1, PIN2. Cilvēki, kuri uzķeras, sarunas laikā ievada PIN1, PIN2, kas nonāk krāpnieku rīcībā. Izkrāpj dažādas summas, parasti iztukšo visu kontu, kā arī nereti tiek paņemti aizdevumi dažādās interneta platformās. Bieži vien cilvēki neziņo par šādiem gadījumiem, taču ir svarīgi to darīt, lai iegūtu informāciju par šiem krāpniekiem.

Valsts policija aicina telefonus uzinstalēt Mana drošība, kurā ērti iespējams ziņot par kibernoziedzniekiem.