“Kurjeriem nav jāzina latviešu valoda?” Rīdziniece šausminās par ēdienu piegādātāju valodas prasmēm

Oļegs Visockis

Autors: Oļegs Visockis

50 komentāri

Rīdziniece Sandra, sajūtot izsalkumu, izvēlas ēdiena piegādi uz mājām, izmantojot “Bolt Food” lietotni. Atrodot kāroto maltīti, Sandra apmaksā pasūtījumu un gaida kurjera ierašanos. Tomēr satikšanās ar ēdiena piegādātāju sagādā vilšanos.

Sandra
ēda ar rūgtuma piegaršu

Vai, strādājot piegādes uzņēmumā, nav jāzina valsts valoda? Bieži izmantoju “Bolt Food” lietotni. Esmu sašutusi, cik reižu jau pasūtu, tik reižu ved ēdienu tumsnēji puiši. Nezinu, kas viņi tādi. Runā viņi tikai angliski. Bet man ar to angļu valodu slikti. Esmu ļoti neapmierināta. Iepriekšējā reizē 30 minūtes kurjers man zvanīja un meklēja adresi. Kaut kādas šausmas!

Pusdienlaikā “Bez Tabu” novēro, kā Rīgas centrā krustu šķērsu šaudās gan “Bolt Food”, gan arī “Wolt” kurjeri. Acīmredzot Covid-19 sērgas laikā interese par ēdiena piegādi uz mājām kļuvusi krietni lielāka.

Uzrunāto garāmgājēju domas par kurjeru nepieciešamību zināt latviešu valodu atšķiras. Daļa uzskata to par obligātu pienākumu, bet citi ir gatavi komunicēt ar kurjeriem svešvalodā. Ir arī tādi, kuri pat nav redzējuši vaigā kurjeru, proti, izmanto bezkontakta piegādes opciju.

“Valsts valodas likuma prasības noteic, ka kurjeram jālieto valsts valoda zemākā līmeņa pakāpē (A1). Jāteic, ka šajā līmenī nav pārāk lielas prasības. [..] Bet Ministru kabineta noteikumi paredz šāda līmeņa noteikumus,” skaidro Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta vadītājs Viesturs Razumovskis.

Valodas centra pārstāvis vēl piebilst, ka, veicot kurjera pienākumus, teorētiski varot iztikt bez sarežģītas komunicēšanas latvju mēlē.

Viesturs Razumovskis
Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta vadītājs

A1 tiešām ir zemākais līmenis. Tas ir – vienkāršos teikumos, vienkāršās frāzēs, nevis pastāstīt par kaut kādām profesionālām lietām, bet tikai par sevi: mani sauc, kur iet, kādā virzienā. Pat nepaplašinātos teikumos.

“Bez Tabu” Vērmanes dārzā pamana uz soliņa sēdošu “Bolt Food” kurjeru. Atklājas, ka uzrunātais jaunietis ir Uzbekistānas pilsonis Halids, kurš pirms nepilna mēneša atbraucis uz Latviju, lai uzsāktu uzņēmējdarbības vadības studijas. Halids vēl atklāj, ka arī kursabiedri strādā par velokurjeriem. Līdz šim izvēlētajā darbā gan esot pieticis ar angļu un krievu valodu zināšanām.

Halibs
kurjers no Uzbekistānas

Es pagaidām vēl nezinu latviešu valodu, bet es cenšos. Es domāju, ka latviešu valoda nav sarežģīta. Cilvēki, kuri jebkurā valstī grasās palikt uz ilgāku laiku, viņiem vajadzētu zināt tās valsts valodu. Ja cilvēki šeit ierodas studēt vai kā tūristi, tad, es domāju, viņiem nevajadzētu [zināt valodu]. Es līdz šim vēl neesmu sastapies ar cilvēkiem [klientiem], kuriem būtu bēdīgas sejas [Haliba latviešu valodas nezināšanas dēļ].

Razumovskis tomēr norāda, “ja persona nelieto valsts valodu noteiktajā apjomā, tādējādi pārkāpjot Valsts valodas likuma 6. panta otro daļu, pret personu tiek uzsākts administratīvā pārkāpuma process un persona tiek saukta pie administratīvās atbildības”.

Kārlis Ķezberis
uzņēmuma ”Bolt” vadītājs Latvijā

Šobrīd ir tā, ka mums, lai kļūtu par kurjeru, ir jāveic tādas kā apmācības un neliels testiņš. Un tas ir latviešu valodā. Un līdz ar to tas ir jau tāds pirmais filtrs, ko mēs veicam. Tīri praktiski, nu, tie gadījumi, kad vispār klientam būtu jākomunicē ar kurjeru, ir ārkārtīgi maz. Būtībā to dara lietotne. Kaut kādas sūdzības ik pa brīdim ienāk, jo tagad jau arī tas kurjeru apjoms pieaug. Skaidrs, ka ir neizbēgamas kādas nepilnības. Līdz ar to, ja ir kurjers, kas nav apguvis to, ko viņam lūdz apgūt, un nesniedz to servisu pietiekami labā kvalitātē, tad arī viņam var tikt liegta pieeja to darīt. Ideālais scenārijs vispār būtu tāds, ka tajā piegādē to kurjeru pat īsti sejā neredzētu.

No ”Bolt Food” strādājošajiem kurjeriem vairāk nekā puse gan esot Latvijas valstspiederīgie, norāda uzņēmuma vadītājs Latvijā.

Par valsts valodas lietojuma pārkāpumiem var tikt piemērots sods no brīdinājuma līdz pat 700 eiro. Valsts valodas centrā šogad saņemtas 178 sūdzības par latviešu valodas lietošanas pārkāpumiem dažādās nozarēs.