“Kompass melo!” Kas ir magnētiskais ziemeļpols, kā mūs ietekmē Zemes magnētiskais lauks?

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

1 komentārs

Zemes magnētiskais ziemeļpols pēdējos gados negaidīti ātri pārvietojas, izpētījuši zinātnieki. “Bez Tabu” pēta, kas ir magnētiskais ziemeļpols, kā tā dreifēšana ietekmē mūs.

Magnētiskais ziemeļpols lēnām ceļo no Kanādas Arktikā uz Sibīrijas pusi. Pēdējo divdesmit gadu laikā tas ir katru gadu pavirzījies par 55 kilometriem uz priekšu.
Jaunākie Zemes magnētiskā lauka modeļi paredz, ka magnētiskā pola virzība turpināsies ar ātrumu  aptuveni 40 kilometru katru gadu. Šie modeļi tiek izmantoti, lai kalibrētu GPS un citus navigācijas instrumentus.

Ar ko atšķiras Zemes ģeogrāfiskais Ziemeļpols no magnētiskā ziemeļpola? Skaidrību ievieš ģeoloģijas doktors Jānis Karušs.

Dr. geol. Jānis Karušs
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents

Zemes ģeogrāfiskais Ziemeļpols kartē ir pašā augšā. Par to nav šaubu. Savukārt magnētiskais ziemeļpols ir mainīgs lielums. Ja ģeogrāfiskais Ziemeļpols nepārvietojas, tad magnētiskais ziemeļpols, kā mēs zinām, visā Zemes vēsturē ir pārvietojies.

Foto: EKRĀNUZŅĒMUMS

Zemes magnētiskais lauks veidojas trīs līdz piecus kilometrus zemes dzīlēs, kur notiek šķidro metālu kustība mainīgā ātrumā. Līdz ar to arī Zemes magnētiskais lauks kustas mainīgā ātrumā.

Dr. geol. Jānis Karušs
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents

Zemes magnētisko lauku par 90 procentiem varam izskaidrot, iedomājoties, ka Zemes vidū nolikts magnēts. Ja no viena magnēta gala līdz virsmai novelkam iedomātu līniju, tad tur būs magnētiskais ziemeļpols. Piemēram, ja mēs, atrodotos Latvijā, dotos uz Ziemeļpolu, izmantojot parasto magnētisko kompasu, mēs nenonāktu ģeogrāfiskajā Ziemeļpolā, jo tas vadās magnētiskā lauka ietekmē – magnētiskais ziemeļpols var būt ir kaut kur citur.

Lai, izmantojot kompasu, nokļūtu vēlamajā vietā, jāņem vērā ģeogrāfiskā un magnētiskā ziemeļpola nobīde jeb deklinācija. Karušs atzīst, ka magnētiskais kompass melo, bet, ja to pielieto pareizi, tas aizvien ir uzticams.

Jānis Karušs
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents

Es neteiktu, ka mums ir precīzākas ierīces un ka mums ir labākas ierīces. Piemēram, militārajā sfērā aizvien izmanto kompasu. Arī veicot zinātniskos pētījumus, ir vietas, kur nav tik labs GPS signāls. Līdz ar to arī mūsdienās tiek izmantoti kompasi.

Arī kuģniecībā izmanto senseno virziena noteikšanas tehniku, uzticoties magnētiskajam kompasam. Lai gan mūsdienās kuģi pārsvarā vada, izmantojot modernākas iekārtas, parastais magnētiskais kompass aizvien tiek uzskatīts par galveno virziena noteikšanā, jo mūsdienīgās ierīces var iziet no ierindas, bet magnētiskais kompass nekad nepieviļ, skaidro Arnis Bankovičs, Latvijas Jūras akadēmijas Jūras transporta nodaļas direktors.

Arnis Bankovičs
Latvijas Jūras akadēmijas Jūras transporta nodaļas direktors

Izmantojot magnētisko kompasu, jāņem vērā kļūda, ko dod Zemes magnētisms (ģeogrāfiskā un magnētiskā ziemeļpola nobīde), kā arī paša kuģa magnētisms. Šīs kļūdas liekam kopā un ņemam vērā pie kursa noteikšanas. Jau labu laiku tiek izmantoti žirokompasi, kurus neietekmē Zemes magnētisms. Tā ir autonoma iekārta, kurai nepieciešama elektrība. Tomēr šī iekārta var iziet no ierindas, tāpēc vienmēr uz kuģa ir magnētiskais kompass. Šī iekārta strādā vienmēr. Jā, varbūt nav tik precīza. Mēdz būt gadījumi, kad nākas paļauties tikai uz magnētisko kompasu. Tādi gadījumi gan ir salīdzinoši reti, jo mūsdienās navigācijas iekārtas ir diezgan uzticamas. Tomēr man pašam vienreiz ir gadījies Baltijas jūrā izmantot parasto kompasu, jo uz četrām stundām no ierindas izgāja žirokompass. Septiņos gados man bijis viens šāds gadījums. Varbūt citiem pat 20 gados nav bijis šāds gadījums.

Zemes magnētiskais lauks un tā kustība neietekmē cilvēku veselību, satrauktos mierina Ivars Vanadziņš, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūta direktors.

Ivars Vanadziņš
RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors.

Magnētiskie lauki, elektromagnētiskie lauki ir visapkārt. Ir arī mūsu ķermeņu radītie magnētiskie lauki. Ja runājam par elektrolīnijām vai transformatoriem, kuriem noteiktas ietekmes pieļaujamās normas, šīs normas ir aptuveni tūkstoš reižu augstākas, nekā tas fons, ko saņemam no Zemes magnētiskā lauka.