“Kas ir “plogings”?” Arī Latvijā ienāk videi draudzīgs sporta veids: atkritumu vākšana skriešanas laikā!

Baiba Runce

Autors: Baiba Runce

Bez Tabu raidījuma žurnāliste, kas gatava piedzīvojumiem un avantūrām. Ar tādu pašu kaislību dara arī savu darbu.

1 komentārs

“Bez Tabu” tiekas ar “ploginga” kustības aizsācēju, zviedru Ēriku Alstremu. Ideja par videi draudzīgu sporta veidu radusies, kad Ēriks no Zviedrijas mazpilsētas pārcēlies uz galvaspilsētu Stokholmu un atskārtis, cik daudz atkritumu ir visapkārt. “Ploginga” mērķis ir sakopt vidi, bet, lai process kļūtu jautrāks un aktīvāks, atkritumi tiek vākti skriešanas laikā.

“Plogings” ir videi draudzīgs sporta veids, kas radies pirms trīs gadiem Zviedrijā. Plocka upp zviedriski nozīmē pacelt, savukārt jogging skrējiens. Attiecīgi “plogings” apvieno skriešanu ar atkritumu savākšanu. Kustības aizsācējs ir taku skrējējs un vides entuziasts Ēriks Alstrems.

Ēriks Alstrems
“ploginga” kustības dibinātājs

Es agrāk dzīvoju slēpošanas kūrortā Zviedrijas vidienē, un man tas ir normāli pacelt atkritumus, es organizēju talkas dienas savā pilsētā, un visi labi pavadīja laiku, smaidīja un teica, ka tas ir jautri. Mums bija maizītes, pikniks un visiem patika ideja, sakopt savu ciematu. Tad es pārcēlos uz Stokholmu, un tur bija tik daudz atkritumu, nespēju tam noticēt, bet nevienu tas neuztrauca. Un es sāku domāt, kā lai to mainu.

Skriešanai gan esot tikai sekundāra loma, “ploginga” mērķis ir mainīt iedzīvotāju domāšanu un uzskatus, pierādīt, ka atkritumu vākšana nav nekas pretīgs, turklāt Ēriks ir pārliecināts: jo tīrāka vide, jo mazāk cilvēku, kas atļausies kaut ko nomest zemē. “Skriešanas laikā rodas adrenalīns un endorfīni. Jā, tas ir jautri, tu skrien apkārt un pacel atkritumus, tu smaidi, tu esi pilns enerģijas un aktivitāšu,” norāda Ēriks.

Ēriks aktīvi organizē “ploginga” skrējienus gan Zviedrijā, gan citās valstīs, novērojis, ka, piemēram, Indijā ideja par videi draudzīgu fitnesu guvusi lielu popularitāti. Starp citu, Rīga ārzemnieka acīm esot ļoti tīra galvaspilsēta, un, neņemot vērā, ka Zviedrijā darbojas iepakojumu depozīta sistēma, Stokholmas ielās esot krietni vairāk atkritumu.

Ēriks Alstrems
“ploginga” kustības dibinātājs

Es varu redzēt, ka šeit ir daudz labāk nekā Zviedrijā. Bet tā mēdz kļūt arī par normu, un tu nemaz neredzi atkritumus, tu tos redzi tikai tad, kad tu sāc tos vākt. Tad tu vairs nevari apstāties, tā ir atkarība, tu kļūsti atkarīgs un nevari apstāties.

Šogad “plogings” sasniedzis arī Latviju, SIA “Pilsētvides serviss” ir kļuvuši par kustības vēstnešiem, un kopumā organizēti jau 9 skrējieni. “Pirmais skrējiens notika Lubānā, kur piedalījās vairāk nekā 50 cilvēku, un stundas laikā mēs savācām apmēram 1,5 tonnas atkritumu,” sarunā ar “Bez Tabu” atklāj SIA “Pilsētvides serviss” valdes loceklis Jurģis Ugors.

“Ploginga” skrējienos novērots, ka grāvmalās atrodamas diezgan daudz vienreiz lietojamo kafijas krūžu, īpaši pāris kilometru aiz degvielas uzpildes stacijām, uzskata, ka šai problēmai būtu vērts pievērst uzmanību. Nenoliedzami “plogings” derēs arī sportot un tievēt gribētājiem, jo viens skrējiens ilgst apmēram stundu, pusotru, tiek pievarēta 5, 7 vai 10 km distance un veikti vairāk nekā simts pietupienu.

Jurģis Ugors
SIA “Pilsētvides serviss” valdes loceklis

Tās sajūtas īstenībā ir divējādas, viens ir tas, ka ir tāds patiess prieks un gandarījums, ka esam skrējuši, izkustējušies, palīdzējuši dabai kļūt tīrākai, bet, no otras puses, ir arī tāds rūgtums par to, ka bieži vien to atkritumu ir tiešām daudz.

1 komentārs