Ēriks Palkavnieks

Autors: Ēriks Palkavnieks

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš raidījuma saturu papildina ar veselīga humora devu un radošu pieeju.

Komentāri

Skijorings ir aizraujošs ziemas sporta veids, ko daudzi dēvē pat par latviešu nacionālo sporta veidu – aiz motocikla uz slēpēm! Taču Bez Tabu korespondents Ēriks Palkavnieks nolēmis iet tālāk un izmēģināt neparasto skijoringu – motocikla vietā izvēloties zirgu!

Ērika Palkavnieka pieredze izrādījusies tik aizraujoša, ka noteikti kalpos par iedvesmu daudziem ekstrēmistiem!

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Esmu nokļuvis Alderos pie zirgu staļļa Adventure Ride – tur mani sagaida staļļa vadītāja Agnese. Taču tā vietā, lai es dotos izbaudīt skijoringu, tieku nostādīts fakta priekšā: ”Paga, paga – sākumā vajadzēs zirgu sagatavot” viņa saka un ar šo pavērsienu saprotu, ka izklaides vietā kārtējo reizi darīšu to, par ko man nav ne jausmas.

Dodamies iekšā stallī, kur mani jau gaida Arabeska. Viņa ir tumšmataina skaistule labākajos gados un ir gatava mani izvizināt pa trasi, ja vien es būšu spējīgs viņu pienācīgi sagatavot. Zirgu apseglošanu esmu redzējis tikai filmās, nepievēršot šai nodarbei uzmanību, jo diez vai man kaut kad kaut kas tāds būtu jādara.

Redzot izmisumu manās acīs, palīgā nāk Kristīne, jāšanas instruktore. Viss process ir jāsāk ar pielabināšanos – šajā gadījumā maizes iedošanu. Tas nostrādā un šajā brīdī man galvā ir tikai viens jautājums – kādēļ gan ar cilvēkiem, it īpaši meitenēm, nevar iepazīties tik pat vienkārši – iedod maizīti un darīts!

Neradis atbildi uz šo eksistenciālo jautājumu, tieku nodarbināts tālāk – ar skrāpi, veicot maigas apļveida kustības ir jāiztīra Arabeskas spalva, bet pēc tam ar birsti jāizķemmē. Pat tik vienkāršu darbību ir iespējams izdarīt nepareizi: ”Bet ar birsti spalvas virzienā”, pamāca Kristīne, lai nav kā kaķim, kad to glauda pret spalvu.

Turpinājumā tas pats ir jāizdara arī Arabeskas otram sānam. Lai tur nokļūtu, cenšos aizspraugties garām pa ķēves aizmuguri: ”Gar dibenu nē! Gar priekšu, jo tad visādi var gadīties”, skaidro Kristīne un šajā brīdī atceros filmu ”Emīla nedarbi”, kur saimnieks dabūja pamatīgu spērienu no savas ķēves tirgus laukumā.

Kad frizūra gatava, jāpārtop par pedikīra meistaru, ar speciālu āķi izķeksējot netīrumus no Arabeskas dabīgajiem zābaciņiem. Kad jāķeras pie pakaļkājām, atkal nāk prātā ”Emīla nedarbi” un vecā Jokes viedais padoms: ”Zirgam takš kut! Aiz naga vajag ņemt, tā tam būs būt”. Arabeska mani pažēlo un nekur neesmu aizlidojis.

Nākamais posms apseglošana. Ir jāuzliek sviedrene – uz tās vēlāk tiks likta mīksta aitāda un segli. Protams, ka to es uzlieku precīzi otrādāk nekā vajag. Tālāk seko mīkstas aitādas uzlikšana – jā, jūs uzminējāt – arī to es uzlieku otrādāk. Seglus Kristīne vienkārši iedod rokās, sakot, ka jau ir pareizi viss iedots un atliek vienkārši uzlikt tos zirgam mugurā.

Ar to tieku galā perfekti, bet tālāk sākas vispiņķerīgākais – siksnu savilkšana un pavadas uzlikšana. ”Lai nesakrustojas pavadas. Īsti pareizi nebūs, ņemam nost un liksim vēlreiz”, skan Kristīnes balss, kad es kā perfekts amatieris cenšos orientēties daudzo siksnu un pavadu jūklī. Arī iemauktu uzlikšana un to pievilkšana prasa zināšanas, kuru man acīmredzami nav: ”Tai siksnai jāatnāk atpakaļ. Nē, ne jau pa augšu, pa apakšu”, mani turpina mācīt Kristīne un sajūtos nedaudz, kā spāņu inkvizīcijas izpildītājs.

Droši vien šī bija viena no visilgākajām zirga sagatavošanas procedūrām, taču nu ar to esmu ticis galā un kopā ar abām dāmām dodamies ārā uz trasi. Sniegs ir biezs un es ar nepacietību gaidu, kad varēšu mesties ilgi gaidītajā izklaidē.

”Ir šādas tādas lietas, kas jāzina skijoringā – laicīgi bremzējam, lai neieskrienam zirgam dibenā un, ja krītam, tad saucam stop” pamāca Kristīne.

Viss skaidrs – tātad, ja krist, tad ar pārliecību! Domāju, ka šajā jomā man problēmām nevajadzētu būt. Un tā – sākam! Sākumā Arabeska mani velk lēnām, lai pierodu pie trases un tad jau viņa parāda uz ko ir spējīgs viens zirga spēks. Tas ir pietiekams, lai prātā ienāktu doma, ka sākumā vajadzēja noskaidrot, cik ātrā laikā ātrie var atbraukt uz šejieni.

Ātrums pieklājīgs, vējš svilpo gar ausīm, sniegs no Arabeskas saceltajiem pakaviem ik pa brīdim atsitas man sejā. Sajūtas fantastiski labas! Un, jā, arī līdzsvara sajūtu derēja patrenēt pirms tam – vienā no līkumiem skaļi saucu stop, jo gravitācija mani ir pieveikusi un atduros ar seju sniegā. Taču tas nebaida.

Kad tieku atpakaļ uz slēpēm, esmu atkal gatavs ļauties Arabeskas vilkšanai. Un tā tas turpinās apli pēc apļa. Parādās patīkama noguruma sajūta, taču tā ir ļoti laba – kad sportiska izklaide saplūst vienā ritmā ar dabas spēku.

Foto

Mārtiņš Kaija atklāj, kā mīlestību padarīt mūžīgu

Mārtiņš Kaija atklāj, kā mīlestību padarīt mūžīgu 3

Tetovējumam ne vienmēr jābūt ar dziļu jēgu – pietiek ar to, ka tas labi izskatās uz ādas – , tomēr visai bieži tetovējumi ir cieši saistīti ar mīlestību – kur nu vēl labāku veidu, kā padarīt to mūžīgu un vienmēr paturēt pie sevis! Tetovēšanas mākslinieks Mārtiņš Kaija neatbalsta tikai vienam otra vārda iemūžināšanu uz ādas – kāpēc gan, ja viens tetovējums var izteikt pat tūkstošiem vārdu.

Lasi vēl