Joks, krāpšanās vai ieguldījums nākotnē? Internetā tirgojas ar planētām; pircēju vidū arī Latvijas iedzīvotāji

Oļegs Visockis

Autors: Oļegs Visockis

Pievienot komentāru

Venera ir romiešu dieviete, kura ir atbildīga par mīlestību un skaistumu. Venera ir arī Saules sistēmas planēta. Un internetā iespējams nopirkt gabaliņu šīs planētas. Tirgotāji pat izsniedz sertifikātu. Vai tas ir joks, par ko samaksāta nauda, varbūt tā ir krāpniecība vai arī tomēr ieguldījums nākotnē?

“Bez Tabu” uzrunātie iedzīvotāji Rīgā galvenokārt uzskata, ka tā ir lieka naudas tērēšana, turklāt šobrīd jau tā īsti nemaz ar nav iespējams nokļūt līdz šai planētai.

“Mēs dzīvojam tagad un tūlīt. Varbūt mēs rīt mirsim. Kāda jēga pirkt kaut ko tādu, ko es nesasniegšu, nezinu, es tur pat nepabūšu. Līdz turienei nemaz neaizbrauksi,” saka Viktorija.

Tikmēr Māris savu planētas gabalu izīrētu kādam citplanētietim, bet Artis pasapņotu par mazdārziņu uz Mēness.

Nopirkt pleķīti uz 150 miljonus kilometru attālo Veneru ir vieglāk un lētāk nekā noīrēt dzīvokli galvaspilsētas centrā. Veneras tirgošanā iesaistījusies arī Latvijas interneta vietne “lieliskadavana.lv”. Noskaidrojam, ka galvenais tirgotājs ir pašpasludinātā Mēness vēstniecība Baltijā. Norādītā mājaslapa gan nedarbojas.

Kā Mēness vēstniecības Baltijā adrese norādīta Bruņinieku iela 5, Rīgā. Skaties un brīnies – te atrodas arī Rīgas 1. slimnīca. Varbūt vēstniecība darbinieki ievākušies kādā no palātām?

Slimnīcas reģistratūrā uzrunātā darbiniece atzīst, ka pirmo reizi kaut ko tādu dzird. Savukārt slimnīcas administrācijā uzzinām, ka vadība tomēr izvērtējot, kam telpas tiek nodotas nomā. “Mēs noteikti nenodosim nomā šādam uzņēmumam.”

Rīgas 1. slimnīcas administrācijā pirmo reizi dzird šādu frāzi – Mēness vēstniecība Baltijā. Nekas tamlīdzīgs te neesot bijis, nav un nebūšot. Internetā arī klejo pāris telefona numuri, kas saistīti ar “vēstniecību”.

Pirmais numurs – neeksistē, savukārt otrais zvans izdodas.

Aleksandrs
Mēness vēstniecības Baltijā pārstāvis

Ziniet, kas ir, principā mēs plānojam šo te lietu drīz, jau pavisam drīz, atdot igauņiem. Mēs jau to darām 10 gadus. Es teiktu, vismaz 1000 gabalus laikam nopirka – pa trim Baltijas valstīm.

“Bez Tabu”: Bet būtībā tā ir tikai kā dāvana, reāli mēs nevaram pretendēt uz to, ka mums kaut kas tādā gadījumā pieder?

Ziniet, es vienmēr atbildu, ka mēs esam tikai pārstāvji, ja. Un, ja cilvēkiem ir, kā teikt, dziļāka interese, viņš vienmēr var uzrakstīt tam pašam Denisam Houpam un pajautāt. Juridiskā puse, visa, kas ir, vispirms balstīta uz ASV likumiem. Otra lieta, ka viņš to organizē, viņš uzskata, ka viņš pārdod tās tiesības tālāk. Vai tas sertifikāts ko dos, galu galā, nu, jautājums…

Latvijas Universitātes pētnieks astronoms Ilgonis Vilks, stāvot līdzās augstskolas telpās izvietotajai astronomijas izstādei, uzsver, ka no juridiskā viedokļa nācijām nepieder kosmoss. Tiesa gan, šāds līgumu nebūt nav atbalstīts visā pasaulē. Līdz ar to atsevišķi darboņi izmantojuši robus valstu likumos un uzsākuši tirgošanos ar debess ķermeņiem.

Ilgonis Vilks
Latvijas Universitātes pētnieks, astronoms

Vienmēr tām īpašuma tiesībām ir otrā puse. Saprotiet, cilvēkiem jāspēj kaut kādā veidā izmantot savu īpašumu. Cik reāli ir kādam aizlidot uz Veneru. Un – kāpēc vispār vajadzētu pirkt zemi uz Veneras. Tur ir šausmīgi karsts, tur ir ļoti nepatīkami uzturēties, jo ir +475 grādu (pēc Celsija) temperatūra.

Vienmēr te jāmeklē, kas rakstīts ar mazajiem burtiem. Un tur ir minēts, ka tās ir joka vai pārsteiguma dāvanas.

Lai arī zemesgabals uz Mēness tiek tirgots par aptuveni 40 eiro, lidojums uz mūsu planētas pavadoni izmaksātu teju miljardu eiro, bet uz Veneru – krietni dārgāk.

Pieminētais kungs no ASV – Deniss Houps – līdz šim notirgojis jau vairākus miljonus zemesgabalu uz Mēness, Veneras, Marsa un citām planētām.