Ēriks Palkavnieks

Autors: Ēriks Palkavnieks

Komentāri

Uz Ķīšezera valda visai ierasts skats – klusā daba ar zemledus makšķerniekiem, bet es dodos kārtējā Bez tabu ziemas darbu un nedarbu misijā – izbaudīt burāšanu. Jā, ziemas un aizsalis Ķīšezers nebūt nav šķērslis, lai nodarbotos ar burāšanas sportu, ja konkrētāk, tad ar ziemas vindsērfingu.

Lai saprastu, kas tas tāds ir – ziemas vindsērfings, ierodos pie Riharda Akmentiņa, Latvijas čempiona vindsērfingā. ”Tev būs bura, kā vindsērfingā, bet dēlis ir līdzīgs, kā longbordam, tikai ar sliecēm – stāvēsi uz tā un ar abām kājām stūrēsi”, ziemas vindsērfinga pamatus izskaidro Rihards.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Neizklausās pēc nekā sarežģīta, tāpēc apbruņojies ar ceļgalu un elkoņu sargiem, kā arī ķiveri, ņemu buru un mēs dodamies uz ezeru, kur jau mūs gaida dēlis. Nesot buru uz ezeru, jūtu, kā tajā jau tiek noķertas pirmās vēja brāzmas un atrodoties jau uz ledus, ir sajūta, ka dēlis pat nav vajadzīgs – tā pat jau tieku pūsts prom.

Taču tomēr tieku pie dēļa un saņemu pamata instrukciju: ”Ja mums vajadzēs pa labi, tad uzkāp ar labo kāju uz malas, ja pa kreisi, tad vairāk ar kreiso kāju uz otras malas”. Vēl tik jāsaprot no kuras puses pūš vējš, jo pārvietošanās notiek sānvējā.

Šeit talkā ņemu divas zemledus makšķerēšanā apgūtās tehnikas – saslapināta pirksta pastiepšanu gaisā un makšķernieku sēdēšanu – viņi vienmēr sēž ar mugurām pret vēju. Vējš ir noteikts un es kāpju uz dēļa.

”Re, tev jau sāk iepūst vējiņš. Nu, ļoti labi”, vieglā riksī skrienot man līdzi uzmundrina Rihards. Viņam ir taisnība, jo tik tiešām, lēnām, bet pamatīgi slīdu pa ledu uz priekšu. Pēc dažiem metriem aplieku dēli otrādāk un dodos atpakaļ krasta virzienā. Vējš iepūš stiprāk un es aizvien straujāk tuvojos krastam.

Šajā brīdī saprotu, ka esmu aizmirsis noskaidrot vienu būtisku lietu – kā, pie velna, lai es apstājos!? ”Sagriez buru taisni sev priekšā, izmanto, kā spārnu un apstājies” pavisam mierīgi nosaka Rihards. Tik tiešām, uzreiz dēlis apstājas un esmu laimīgs, ka pirmā nodarbība nav beigusies ar ietriekšanos krastā.

Rihards pieņem, ka sagatavošanas posmu esmu veicis pietiekami labi un jau nes mani lielāku buru – ar to arī ātrums būs aizraujošāks. Vēl gan ir jāiemācās kāda noderīga lieta – kā apgriesties, lai visu laiku nav jākāpj no dēļa nost un jāgriež tas otrādāk, ja ir vēlme doties atpakaļ.

Rihards pats uzkāpj uz dēļa un gluži kā ziemas vindsērfinga baleta trupas solists dejo pa vidu Ķīšezeram, griežoties uz visām pusēm un vērpjot dažādas piruetes. Redzot to visu, saprotu, ka diez vai varēšu atkārtot kaut vienu daļu no tā visa, tomēr, kā jau čalis, drosmīgi kāpju uz dēļa. Ātrumu ar lielo buru tik tiešām jūt uzreiz un tas ir fantastiski!

Līdz brīdim, kad esmu iebraucis jau gana tālu un vajadzētu veikt apgriešanos, kas protams, ka nesanāk. Nenokaru degunu, mēģinu vēlreiz. Tad vēlreiz. Tad uz otru pusi. Vēlreiz. Tad atkal. Saprotu, ka nav jēga mainīt griešanās puses, jo vienādi tizli tas man sanāk pilnīgi uz abām pusēm. ”Nekas, tas jau normāli, lai to iemācītos vismaz divas nodarbības vajag”, Rihards paceļ manu pašapziņu.

Pirmās nodarbības turpinājumā, es labāk nolemju nostiprināt braukšanas prasmes taisnā virzienā turp un atpakaļ. Ķīšezera ledus plašums un miers mani pilnībā pārņem un jau tagad ir skaidrs, ka gribēšu šo darīt atkal.

Foto

Itālijas virtuve! Truša gaļas ragū ar pastu un gailenēm

Itālijas virtuve! Truša gaļas ragū ar pastu un gailenēm

Šī būs klasiska ragū recepte, kuras pamatā izmantosim truša gaļa. Jārēķinās, ka ragū pagatavošana prasīs salīdzinoši ilgu laiku, taču nekā sarežģīta šī ēdiena pagatavošanā nav, un zemāk esošajā video Uģis Veits no ”Gatavo 3” to parādīs.

Lasi vēl