Infekcija, kuras teorētiski Latvijā nav, taču saslimst daudzi

Artūrs Špaks

Autors: Artūrs Špaks

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš labi orientējas ceļu satiksmes lietās, apdrošināšanas strīdu un dažādu konfliktu risināšanā.

1 komentārs

Oficiālā statistika liecina, ka Latvijā katru gadu reģistrē mazāk nekā 90 kampilobakteriozes gadījumus, kamēr, piemēram, Vācijā tie ir aptuveni 70 tūkstoši gadījumu katru gadu jeb 778 reižu vairāk nekā Latvijā.

Kampilobakterioze ir infekcija, kas visbiežāk izraisa dažāda smaguma pakāpju caureju. Kaut teorētiski Latvijā ar šo infekciju ”neslimo”, patiesībā sasirgušo ir ļoti daudz. Inficējoties ar kampilobaktērijām, visbiežāk netiek meklēta palīdzība pie speciālista. Tā vietā dažas dienas tiek pavadītas mājās.

Zemajam ”saslimušo” skaitam ir arī pavisam racionāls izskaidrojums, Latvijas laboratorijās ir atšķirīgi testēšanas algoritmi, apjomi. Laboratorijā tradicionāli veic analīzes uz salmonellām, dizentērijas ierosinātājiem. Kampilobaktērijām nepieciešami īpaši augšanas apstākļi, līdz ar to ar klasisko analīzi šī baktērija nav konstatēja un netiek diagnosticēta.

Olga Valciņa
Valsts zinātniskā institūta ”Bior” direktora vietniece

Dati ir balstīti uz laboratorijā apstiprinātiem gadījumiem, Latvijā šo datu ir tik, cik ir. Jau daudzus gadus kampilobakterioze ir Eiropas Nr. 1 zarnu infekcija. Latvijā mums ir mazāk nekā 90 gadījumu gadā, kas ir daudz mazāk nekā Eiropas vidējais rādītājs. Ja Eiropā uz 100 000 iedzīvotājiem 64 slimības gadījumi, Latvijā šis skaitlis ir mazāks par pieciem gadījumiem.

Kampilobaktērijas ir nūjiņveidu baktērijas, kas izraisa tādu pašu caureju kā salmonellas, stafilokoki. Ilgstoši un aizvien kļūdaini tiek uzskatīts, ka izplatītākā slimība, kas saistīta ar putnu gaļu, ir salmoneloze, taču patiesībā tieši kampilobakterioze ir biežākais gastroenterīts.

Olga Valciņa
Valsts zinātniskā institūta ”Bior” direktora vietniece

Kampilobakteriozi visbiežāk izraisa putnu gaļa un piena produkti. Varētu domāt, ka saslimst no tā, ka uzturā lieto nepietiekami termiski apstrādātu putnu gaļu, taču patiesībā gaļa tiek pagatavota pienācīgi. Visbiežāk inficējas tādēļ, ka ar tīrām rokām pieskaras jēlai vistai, pēc tam pieskaras virtuves dēlītim, nazim, citām virsmām. Uz tā paša dēlīša griež gan jēlu vistu, gan maizi, gan tomātus. Jau daudzus gadus neiesaka mazgāt putnu gaļu, jo ar ūdens šļakatām baktērijas tiek izplatītas pa visu virtuvi.

Lai izvairītos no inficēšanās, rūpīgi ar ziepēm jāmazgā gan rokas, gan virtuves dēlītis un instrumenti. Tāpat jāatceras, ka uz dēlīša, ko izmanto svaigas gaļas griešanai, nedrīkst griezt gatavo produkciju.

Skaties “Bez Tabu” sižetu, lai redzētu, kā eksperimentā tiek ilustrēta kampilobaktēriju izplatīšanās virtuvē.

1 komentārs

Aktuālie Bez Tabu sižeti

"Ir notikusi loterija." Daudzbērnu ģimenes tēvu pārsteidz rēķins par elektrību

Eksperiments: vakcīnskeptiķi akli izplata viltus profilā ievietotu “pasaku”

Ātri, lēti un garšīgi- iecienīta latviešu kūka

"Pa info tālruni atbildēja, - izbraucot no Jūrmalas, nekas nav jāmaksā!" Rīdzinieces nezināšana neatbrīvo no soda!

"Ļoti labi, ka viņam nav "TikTok"" Stilistes Indras Salcevičas ģimenē ir savi noteikumi

"Vai tad tiešām es to visu elpoju? Rīdzinieci satrauc neparasti lielais putekļu daudzums dzīvoklī

LMT ilgstoši nespēj palīdzēt ilggadējam klientam

Rēzeknieši uzjautrinās, redzot amizanti novietoto soliņu Kovšu ezera teritorijā!

Bīstamākajā krustojumā Rīgā notikusi kārtējā avārija

Situācija Ķekavā: lai "iešmauktu" veikalā bez pārbaudes, izmanto izejas durvis

"Auga un ziedēja, nevienam netraucēja!" Bolderājā apsaimniekotāju vaino apstādījumu postīšanā

"Vai tā drīkst?" Skatītājs noraizējies, kāpēc tirgotājam nevar atgriezt austiņas