Iļģuciemā pensionāre dzīvoklī ierīkojusi izgāztuvi 

Artūrs Špaks

Autors: Artūrs Špaks

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš labi orientējas ceļu satiksmes lietās, apdrošināšanas strīdu un dažādu konfliktu risināšanā.

0 Komentāru

Šauļu ielā dzīvojošā pensionāre jau gadiem ilgi uz savu dzīvokli nes sainīšus ar atkritumiem. Kaimiņi apsaimniekotājam sūdzas par pelēm un tarakāniem, taču gadiem ilgi nekādu uzlabojumu nav.

Ceturtā stāva iedzīvotāja Evita, dodoties ikdienas gaitās, kāpņu telpā pamanīja pamatīgu nekārtību. Turpat bija atvērtas dzīvokļa durvis kaimiņienei, kura savā dzīvoklī krāj atkritumus. Tie bija izgāzušies koplietošanas telpā, pa atvērtajām durvīm varēja redzēt dzīvoklī esošos atkritumu kalnus.

Kā stāsta Evita, kaimiņiene visbiežāk ir uzmanīga un dzīvoklī nedodas iekšā, ja blakus ir svešu acu pāris. To apliecina arī citi sastaptie mājas iedzīvotāji. Zinaīda dzīvo zem tā saucamās vācējas. Viņa norāda, ka problēmas sākušās jau pirms daudziem gadiem. Ja šobrīd pensionāre dzīvoklī dzīvo viena, tad aizrautība ar atkritumu kolekcionēšanu sākās vēl, kad dzīvs bija sievietes vīrs.

Zinaīda
Kaimiņiene

Mēs jau daudzus gadus cīnāmies ar viņu. Neko nevaram izdarīt. Pie viņas vairojas peles, tarakāni. Mēs ciešam, bet nezinām, ko darīt. Kā cīnāties? Runājam ar viņu. Pie viņas dzīvokļa smidzinām indi, lai tarakāni nerāpo tālāk. Tikai ar savām metodēm. Viņa veic arī atkritumu šķirošanu. No konteineriem izņem plastmasas pudeles, pārliek pareizajā vietā. Jā, cilvēks nav slikts, bet, šķiet, ar galvu nav viss kārtībā!

“Bez Tabu” vairākkārt zvana pie sievietes durvīm, taču tās paliek neatvērtas. Dzīvoklī arī nav dzirdami nekādi trokšņi. ”Esmu vairākas reizes redzējusi, ka viņa gājusi augšā ar atkritumu maisiem. No kaimiņiem sapratu, ka viņai ir kleptomānija,” stāsta kaimiņiene Evita.

Labklājības departamentā norāda, ka konkrētā dzīvokļa iemītniece ir Sociālā dienesta redzeslokā. Viņai piedāvāts dzīvokli no atkritumiem iztīrīt, taču saņemts kategorisks atteikums.

Lita Brice
Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve

Mūsu sociālie darbinieki cenšas iegūt cilvēka uzticību, lai varētu sākt ar viņu runāt, dot ieteikumus, palīdzēt šajā situācijā. Iespējams, ka kaimiņi viņai dara arī mentāli pāri, tādēļ var sākt baidīties no cilvēkiem kā tādiem.

Baidoties no saslimšanas, pandēmijas laikā atsevišķos gadījumos vietvaras darbiniekiem netiek pat atvērtas durvis. Sociālais dienests ir bezspēcīgs un nedrīkst dzīvokli savest kārtībā, ja vien pats īpašnieks tam nepiekrīt.

0 Komentāru