Iestādi koku, un tad tikai sākas! Trīs bērnu mamma atklāj, ko patiesībā nozīmē stādīt mežu

Agnese Drunka

Autors: Agnese Drunka

Bez Tabu raidījuma vadītāja, kas visiem stāstiem pieķeras ar pieredzējušas žurnālistes krampi.

1 komentārs

Izaudzināt dēlu, nosist čūsku, iestādīt koku… Trīs bērnu mamma Aiga Grasmane dēlu audzina, bet ar čūsku sišanu neaizraujas, toties viņa stāda kokus. Koku stādīšanā iesaista arī savus trīs bērnus. Viņa teic, ka citādi nevar.

Sācies viss ar mantotu 0,6 ha nelielu zemes īpašumu, kam vienā pusē mežs, otrā – mežs. Skaidrs, ka ģimenē, kurā aug trīs bērni, pieņemts lēmums, ka jāstāda mežs. Aigas ģimenei būs jauktu koku mežs, kurā augs egles un bērzi. Un šobrīd, lai arī meža stādīšana notikusi maijā, runa par mežu ir nākotnes formā. Pagaidām mežs ir pamatīgs darbs, kas prasa tupus rāpus lodāt gar katru eglīti un bērzu, kas pagaidām vien pārdesmit centimetru augstumā no zemes.

Aiga Grasmane
trīs bērnu mamma, kura kopj mežu

Tas ir tā, kā bērnudārzs, kad pirmos trīs četrus gadus par mežu ir ļoti jārūpējas, jāaizsargā, jāaprūpē, lai koki var augt. Citādi tur saaugs krūmi, nezāles.

Lai cīnītos ar visiem jauniestādīto kociņu ienaidniekiem, Aiga pustupus izlodā vairāk nekā pusi hektāra topošā meža, lai ar smilšu un līmes maisījumu apsmērētu eglīšu galotnes. Šis maisījums pasargās no meža zvēriem, kam, ziemai tuvojoties, maigās egļu galotnītes ir īsts kārums. Toties eglīte, kas palikusi bez galotnes, neizdzīvos. Otrs, ar ko nākas cīnīties, ir krūmi un nezāles, kas “apēd” mazos bērziņus un eglītes.

Aiga Grasmane
kopj mežu

Tas bija baigais izmisums. Maija sākumā iestādījām, bet, kad atnācām jūlijā, te viss ir viena zaļa siena. Ko darīt? Nācām te iekšā ar krūmzāģi un zāģējām.

Kā norāda Aiga, liels mežs visiem patīk, īpaši jau sēņotājiem un ogotājiem, bet, kad izcērt mežu, visi pikti un sūdzas. Bet to, cik grūti apkopt un aprūpēt mežu, līdz tas spēj pats par sevi parūpēties, par to neviens īsti neaizdomājas.

Tāpēc rodas jautājums, kamdēļ to visu vajag, nevar bū,t ka ir tikai misijas apziņa. Nē, tas ir nākotnes kapitāls, kas ar gadu kļūst vērtīgāks.

Izrādās, ka šobrīd mežu īpašnieki ļoti aktīvi stāda kokus, tik ļoti, ka kokaudzētavas nespēj visus gribētājs ar stādiem nodrošināt un cilvēki rindā stāv pēc koku stādiem.

Kārlis Strazdiņš
kokaudzētavas “Mazsili” vadītājs

Ir tā, ka stādus mēs vairs nevaram piedāvāt nākamā gada pavasarim. Nāksies gaidīt nākamā gada rudeni vai aiznākamo pavasari.

Piemēram, te Mazsilu vienā no  siltumnīcām  ir vairāk nekā miljons priežu stādu, kas ir augstas raudzes un gatavi izdzīvot, nonākot mežā.

Koki, ar ko varam lepoties, ir apse, bērzs, egle un, protams, priede.

Jurģis Jansons
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” direktors

Tā vērtība ir Latvijas ļoti labā koku iedzimtībā un kvalitātē.

Tieši tāpēc mežu zinātnieki strādā pie tā, lai kvalitāte būtu atslēgas vārds mūsu mežiem arī turpmāk un priedes, kas stādītas šobrīd būs par 25% ražīgākas nekā tās, kas stādītas agrāk.

Svarīgākais, ir izpratne, ka mežs ir vērtība, ko veido cilvēks pats.