Gribi būt laimīgs? Dzīvo koka mājā!

Agnese Drunka

Autors: Agnese Drunka

Bez Tabu raidījuma vadītāja, kas visiem stāstiem pieķeras ar pieredzējušas žurnālistes krampi.

2 komentāri

Koka māja nav tikai privātmāja. Tā var būt arī daudzstāvu māja, piemēram, pasaulē augstākā koka māja uzcelta Norvēģijā, tā ir 85,5 metru augsta un robežu nav. Pasaulē koka māju celtniecība kļūst arvien populārāka. Tāpēc, zinot, ka vairāk nekā puse mūsu valsts teritorijas ir klāta mežiem, un zinot, ka esam ceturtā mežiem bagātākā valsts Eiropā, tad šķiet, mums vajadzētu būt pienākumam dzīvot koka mājās. Arī celt jaunas koka mājas.

Šis ir stāsts par laimīgiem cilvēkiem, kuri dzīvo koka mājā.

Harijs un Husuna audzina trīs dēlus un jau četrpadsmito gadu dzīvo koka mājā, kas bijusi ļoti apzināta, bet nebūt ne viegla izvēle. Kā teic Harijs, mājas celtniecība ir pārbaudījums attiecībām, un viņi šo pārbaudi izturējuši godam. Kaut arī Husuna ir rūdīta pilsētniece, visu dzīvi dzīvojusi dzīvokļos, māja viņai asociējas ar brīvību. Par savu māju Husuna godīgi atzīst, ka ir pārsteigta. Lai arī tā celta no koka, tomēr tā materiālu dažādība ir milzīga un pārsteidzoša. Turklāt visi šie materiāli ir no dabas nākuši, un dabā pēc kalpošanas turpat tie mierīgi var atgriezties.

Harijs Tučs
uzbūvējis māju no koka

Pirmā lieta, par ko es aizdomājos, kas ar māju notiks pēc 50 vai 100 gadiem, kādas būs mājas utilizācijas izmaksas. Centos maksimāli izmantot koku un tādus dabas materiālus, lai māja, savu nokalpojusi, var aiziet atpakaļ zemē.

Koks šai mājā ir visur, pat vannas istabā, kur Harijs pašā slapjākajā vietā, dušas apdarē, izmantojis koka lubiņu, vēsturisku jumta seguma materiālu.

Harijs Tučs
būvnieks, kurš dzīvo koka mājā

Ja materiālu var izmantot ārpusē, tad viennozīmīgi, to varu izmantot arī iekšējā apdarē. Ūdens pa koka lubiņu notek, ja trāpa uz koka grīdas, to ar dvieli viegli uzslaucīt. Koks dod pēdām siltumu. Uz sienām izlikta kokšķiedra – sasmalcināts skujkoks, ko satur kopā sveķi, pāri panelim pārvilkts lina audums.

Lapegle ir Harija mājās iecienīts koks, bet tikpat labi tā var būt arī egle, priede, tieši tāpat kā senos laikos. Radoša pieeja jaušama itin visā un tas, ka citiem nav derējis un saukts par bez maz atkritumiem, Harija mājā atradis pielietojumu.

Svarīgākie principi Harija mājai ir, lai ēka, kas atrodas blakus mežam, iederētos apkārtnē, lai būtu zemas būvniecības, kā arī uzturēšanas, kopšanas un atjaunošanas izmaksas.

Arī deju pasniedzējs Agris Daņiļevičs ar ģimeni izvēlējies māju no koka, jo tai vietai, meža ielokā, nekas cits nepiestāvēja, turklāt Daņiļeviči izvēlējušies tipisku Vidzemes māju,  kas ir kvalitatīvi piecirsta, silta, dabīga, elpojoša un, protams, smaržojoša.

Bet būsim godīgi, lai arī esam tik bagāti ar mežu, pagaidām, maz cilvēku izvēlas dzīvot koka mājā. Daudz aizspriedumu pavada koku, tostarp arī fakts, ka tas ir ugunsnedrošs. Tomēr biedrības “Zaļā māja” pārstāvji, kuri aktīvi popularizē un mudina izvēlēties dzīvot koka ēkās, uzsver, ka daļa mītu ir vienkārši aizspriedumi un ka pareizi un labi uzbūvēta māja no koka ir viens vienīgs ieguvums.

Tie, kuri pārvar bailes vai aizspriedumus un dzīvo koka mājā, sevi sauc par laimīgiem cilvēkiem.

Kristaps Ceplis
biedrības “Zaļā māja” pārstāvis

Koks ir izcils būvmateriāls.  Dzīvojot koka mājā, nav jādomā par alerģijām. Turklāt, mums, latviešiem, ja reiz dzīvojam Latvijā, ir jādomā par valsts labklājību un tās celšanu. Koku mums ir ļoti daudz, un tas ir mūsu pienākums būvēt no koka.

Starp citu, Latvijā ir ap 100 uzņēmumu, kas būvē mājas no koka, bet līdz šim lielākoties tās eksportē.