Foto atskats: tieši pirms trim gadiem Īrijas vairākums teica “jā” geju laulībām. Kāda ir situācija Latvijā?

23 komentāri
Foto atskats: tieši pirms trim gadiem Īrijas vairākums teica “jā” geju laulībām. Kāda ir situācija Latvijā?
AP/Scanpix

2015. gada 22. maijā, tieši pirms trim gadiem, Īrija devās uz referendumu, lai izlemtu par viendzimuma laulību legalizāciju. No vairāk nekā trīs miljoniem – 1 201 607 aizstāvēja geju laulības, kamēr 734 300 teica striktu “nē”. Tā ir pirmā valsts, kas ar tik lielu pārsvaru nobalsoja par vienlīdzību tautas balsojuma kustībā, kuru sauc arī par sociālo revolūciju un atzinīgi novērtēja visā pasaulē. Latvija ir starp tām valstīm, kas neatzīst nedz citā valstī noslēgtās viendzimuma laulības, nedz partnerattiecības, lai kādas tās būtu – vai starp vīrieti un sievieti vai arī viendzimuma.

Pašreiz viendzimuma pāriem kaut kāda veida legālu atzīšanu piedāvā 47 valstis, no kurām 15 ietilpst Eiropas Savienībā. Pirmā valsts pasaulē, kas atļāva viendzimuma pāriem slēgt civilo savienību, bija Dānija, kura par šādu soli izšķīrās 1989. gadā.

Viendzimuma pāri var apprecēties šādās ES dalībvalstīs: Apvienotā Karaliste (izņemot Ziemeļīriju), Beļģija, Dānija, Francija, Īrija, Islande, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Somija, Spānija, Vācija un Zviedrija, vēsta europa.eu.

Latvijā šo jautājumu cenšas aktualizēt, kā paši vēsta – lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienība ”Mozaīka”, kas organizē arī 2018. gada 9. jūnijā plānoto “Baltijas Praids 2018”, “ja atskatāmies uz LGBTI kopienu Latvijā un tās ikdienu pēdējos 100 gados, tad lielākās izmaiņas notikušas tieši likumdošanas jomā. Tikai 1992. gada 1. martā atcēla likumu, kurš noteica, ka homoseksualitāte ir sodāma. Līdz tam par vīriešu dzimumaktu varēja saņemt cietumsodu, kura ilgums dažādos Latvijas vēstures periodos bija atšķirīgs.”

Kā norāda viens no “Baltijas Praids 2018” organizatoriem Kaspars Zālītis, portālā pride.lv: “Latvijā daudz runājam par valstiskās brīvības svētkiem. Mums ir 18. novembris un 4. maijs. Bet nav nevieni svētki, kad svinam personīgās brīvības svētkus. Līdz ar “Baltijas Praidu 2018” sāksim svinēt mūsu brīvību. Aicinu ikvienu svinēt to, kas esam un kādi esam. Katra cilvēka identitāte ir skaista.”