“Everestu dēvē par pasaules augstākajiem kapiem.” Latvijas uzņēmējs stāsta par piedzīvoto, sasniedzot Everesta virsotni

Baiba Runce

Autors: Baiba Runce

Bez Tabu raidījuma žurnāliste, kas gatava piedzīvojumiem un avantūrām. Ar tādu pašu kaislību dara arī savu darbu.

2 komentāri

“Bez Tabu” tiekas ar vienu no retajiem Latvijas iedzīvotājiem, kurš sasniedzis pasaules augstākā kalna Everesta virsotni. Turklāt uzņēmējs Arno Ter-Saakovs to paveicis šā gada maijā, kad, kā ziņoja mediji, kāpšanai piemēroto laikapstākļu dēļ Everestā bija izveidojies alpīnistu sastrēgums.

Tūroperatora “Alida Tūrs” valdes priekšsēdētājs Arno Ter-Saakovs ar alpīnismu sācis nodarboties salīdzinoši nesen, 2011. gadā, taču šajā laika posmā vistiešākajā nozīmē sasniedzis augstas virsotnes, sākot ar Araratu Turcijā, Kilimandžāro Tanzānijā, Akonkagvu Amerikā un pagājušajā vasarā kopā ar sievu uzkāpuši Alpu kalnu augstākajā virsotnē Monblānā.

Arno Ter-Saakovs

Arno Ter-Saakovs
alpīnists, kas sasniedzis Everesta virsotni

Es principā jau pirms diezgan ilga laika sapratu, ka pienāks tas laiks, kad es kāpšu Everestā. Šajā gadā tas notika, man nākamajā gadā būs 50 gadu, un es vēlējos uzkāpt Everestā līdz 50 gadu jubilejai, un man tas arī izdevās.

Gluži loģiski, ka pasaules augstākā kalna Everesta iekarošana arī nozīmē nopietnu sagatavošanās procesu. Trīs gadus Arno aktīvi sportojis, aizvadot 5 līdz 6 treniņus nedēļā, un apzināti Everesta virsotnei gatavojies no pērnā gada oktobra. Turklāt planētas augstāko punktu sasniegt var tikai divas reizes gadā.

“Tas ir maija mēnesis, ekspedīcijas sākas jau no aprīļa vidus, jo pirms tam nepieciešams laiks aklimatizācijai, apmēram trīs, četras nedēļas, un pēc tam jāsēž un jāgaida, kad būs laiks Everestam, kad varēs kāpt, vēl ir neliels laika loks oktobra beigās, novembra sākumā, bet tas nenotiek katru gadu,” stāsta Arno.

Jau 14. aprīlī Arno devies uz Tibetu, kur līdz 5. maijam dzīvojis bāzes nometnē 5200 metru augstumā, staigājis pa kalniem, lai aklimatizētos. Arno stāsta, ka pats kalnā kāpšanas process aizņem sešas dienas: “Divas dienas, lai sasniegtu “Advanced” bāzes nometni, viena diena līdz 7000 metru augstumam, un vēl divas nometnes 7800 metru un 8300 metru augstumā, un tad jau tu kāp līdz virsotnei,” norāda alpīnists.

Šerpas ir vietējie iedzīvotāji, kas pielāgojušies dzīvei augstu kalnos, un ir neaizstājami palīgi alpīnistiem. 23. maija vienos naktī Arno devies uz virsotni sešu alpīnistu komandā, katru pavadīja šerpa, un ar viņiem kopā vēl devās profesionāls gids, kas tajā dienā Everestā uzkāpa desmito reizi. Vēl trīs šerpas nesa skābekļa balonus, papildu skābeklis nepieciešams jau sasniedzot 6400 metru augstumu.

Arno Ter-Saakovs

Arno Ter-Saakovs
par Everesta virsotnes sasniegšanu

Virsotnē mēs bijām kādi 20 cilvēki, es pat nevarēju normāli apsēsties, piestiprinājos, lai nenokristu zemāk, un kādas 20 minūtes tikai sēdēju. Izskatījās, protams, ka fantastiski, tu stāvi visaugstākajā punktā mūsu planētā, viss ir zem tevis: mākoņi un citi kalni. Asaras nebija, citās virsotnēs emociju ir daudz, bet te tu tik ļoti esi piekusis un tev vēl jāiet ceļš atpakaļ, tāpēc emocijas bija nelielas.

Dzirdējis, ka kāpiens Everestā tiek salīdzināts ar maratonu, ja sportistam ir augsta temperatūra un vēl citas veselības problēmas, tomēr Arno norāda, ka grūtuma pakāpe bija tāda, kādu arī bija gaidījis un kādai gatavojies gan morāli, gan fiziski. Izskanējušās ziņas par sastrēgumu atbilst patiesībai, kopā gaidīšanas laiks līdz virsotnei un atpakaļ bijis četras stundas. Arno nenācās būt par aculiecinieku nevienam traģiskam gadījumam, bet pa ceļam redzējis trīs mirušus alpīnistus.

Arno Ter-Saakovs

Arno Ter-Saakovs

Teiksim tā, Everests tiek dēvēts par visaugstākajiem kapiem uz zemes, apmēram 30 cilvēku jau tur ir palikuši, un viņus tur var redzēt. Kad tu ej uz Everestu, tu apzinies risku, ka arī tu tur vari palikt, tas atkarīgs no daudziem apstākļiem. Jāpietiek skābeklim, fiziskajam spēkam, un arī temperatūra tur augšā ir ļoti zema, teltī ir mīnus 20 līdz mīnus 25 grādiem, bet pa ceļam temperatūra varēja būt līdz pat mīnus 40 grādiem.

Pasaules augstākais kalns iekarots, taču ar to vis alpīnista sapņi nebeidzas, esot daudz virsotņu, kas ir tehniski grūtāk sasniedzamas. Arno tuvākajā nākotnē ieplānojis uzkāpt Materhornā, kas atrodas Alpos uz Šveices un Itālijas robežas, šo kalnu daudzi atpazīs no šveiciešu šokolādes “Toblerons” iepakojuma. “Ar Everestu kalnu dzīve nebeidzas, varētu teikt, ka tā sākas,” sarunas beigās nosaka Arno Ter-Saakovs.