Esam Eiropas spicē, “iekabinām” arī lietuviešiem un igauņiem! Latvija var lepoties ar izcili tīrām peldvietām

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

Pievienot komentāru

Aptuveni 93 % Latvijas oficiālo peldvietu ir ar izcilu ūdens kvalitāti, vēsta Eiropas Komisijas un Eiropas Vides aģentūras šāgada ziņojums. Šāds rādītājs Latvijai ļauj ierindoties Eiropas Savienības izcilnieku TOP 6. ”Iekabinām” arī lietuviešiem un igauņiem.

Eiropas Komisijas un Eiropas Vides aģentūras ziņojums vēsta par monitorētajām pludmalēm 28 Eiropas Savienības (ES) valstīs, kā arī Albānijā un Šveicē. Visaugstākajam kvalitātes standartam ”izcils” atbilstošo monitorēto peldvietu īpatsvars ir 85,1 %. Savukārt minimālajām kvalitātes prasībām atbilst lielumlielais vairums – 95,4 % ES pludmaļu.

Latvijā oficiālo peldvietu ar izcilu ūdens kvalitāti īpatsvars ir 92,9 %, kas mūsu valstij ļauj ierindoties sestajā vietā, savukārt Lietuvā un Igaunijā izcili tīro peldvietu īpatsvars ir attiecīgi 84,6 % un 66,7 %.

Ūdens kvalitāte par izcilu ir atzīta 95 % vai vairāk peldvietās četrās valstīs: Kiprā (99,1 % visu peldvietu), Maltā (98,9 % visu peldvietu), Austrijā (97,3 % visu peldvietu) un Grieķijā (97 % visu peldvietu).

Trīs valstis, kurās ir visvairāk peldvietu ar ”zemu” ūdens kvalitāti, ir Itālija (89 peldvietas jeb 1,6 %), Francija (54 peldvietas jeb 1,6 %) un Spānija (50 peldvietas jeb 2,2 %).

Eksperti informē, ka cilvēka veselību joprojām apdraud ūdens fekālais piesārņojums, it īpaši, ja tas tiek konstatēts peldvietās. Peldēšanās piesārņotās pludmalēs vai ezeros var izraisīt saslimšanu. Galvenie piesārņojuma avoti ir notekūdeņi un no fermām un lauksaimniecības zemes novadītie ūdeņi. Šāds piesārņojums pastiprinās lietusgāžu un plūdu periodos, kad iekārtas pārplūst un piesārņotais notekūdens tiek ieskalots upēs un jūrās.

Veselības inspekcijā informē, ka ūdens kvalitāte tiek pārbaudīta gan laboratoriski (pēc mikrobioloģiskajiem rādītājiem), gan vizuāli novērtējot peldvietu, īpašu uzmanību pievēršot šādiem aspektiem: netipiska ūdens krāsa; virsmas aktīvās vielas (noturīgas putas); peldoši un citi atkritumi ūdenī; naftas produkti; fitoplanktona aļģu (zilaļģu vai zaļaļģu) masveida savairošanās – ūdens ziedēšana.

Saskaņā ar ES Peldvietu ūdens direktīvas prasībām peldvietu ūdens kvalitāti vērtē, ņemot vērā divus mikrobioloģiskus parametrus: zarnu enterokokus un Escherichia coli (zarnu nūjiņa). Atkarībā no konstatētajiem fekālo baktēriju līmeņiem peldvietu ūdens kvalitāti klasificē par ”izcilu”, ”labu”, ”apmierinošu” vai ”zemu”. Ja ūdens kvalitāte ir ”zema”, dalībvalstīm būtu jāveic tādi pasākumi kā aizliegt peldēšanos vai ieteikt to nedarīt, būtu jāinformē sabiedrība un stāvoklis attiecīgi jālabo.

Par Latvijas pelvietu ūdens kvalitāti uzzini šeit.

Kā tiek pārbaudīts ūdens, kādas sekas var būt, peldoties netīrās peldvietās? Uzzini, noskatoties sižetu.