“Dzīvojam Latgalē, lai strādātu un būtu piemērs bērnam!” Latgalē dzīve zaļa! Graustu pārvērš krāšņā viesu namā “Svilpaunieki”

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

4 komentāri

2015. gada Ziemassvētkos Kiščenko ģimene sev uzdāvināja graustu Rēzeknes novadā, Lūznavas muižas parkā. Šķietami nebūtībā zudušajai ēkai apskaužami apņēmīgā saime pēc dažiem gadiem deva otru dzīvību, pārvēršot līdz nepazīšanai. Nu ainaviskā vietā Latgales sirdī slejas skaists divstāvu viesu nams “Svilpaunieki”, kur ikvienam iespēja sajusties kā mājās. “Svilpauniekos” viesojies arī Latvijas pirmais pāris – Egils un Andra Leviti. Kiščenko ģimene uzskatāmi apliecina, ka laukos, jo īpaši Latgalē, dzīve var būt zaļa, ja ļoti to vēlies un patiesi tiecies pēc sapņa piepildījuma!

Mārtiņš un Elīna Kiščenko ir ceļu būves inženieri. Kopīgā uzņēmumā Mārtiņš ceļus projektē, Elīna veic būvuzraudzes pienākumus. Apzinoties, ka drīzumā Eiropas Savienības līdzfinansējums ceļu būvniecībai Latvijā tiks apgriezts, ģimene prātoja par plānu B, lai labākas dzīves meklējumos nenāktos pamest Latgali. Kiščenko ģimene nolēma mesties nezināmajā – tūrisma nozarē, kurai Latgalē, pateicoties skaistajai dabai un kultūrai, ir liels potenciāls, bet līdz infrastruktūras pilnībai ir kur tiekties.

Caurskatot nekustamo īpašumu sludinājumus, piesaistīja piedāvājums ļoti bēdīgā stāvoklī: grausts Rēzeknes novada Lūznavas ciemā, Lūznavas muižas parkā. Ķieģeļu ēka celta pagājušā gadsimta 50. gados, kalpojusi kā publiskā pirts. Vēlāk, mainoties īpašniekiem, celtne pamatīgi nolaista. Mārtiņš un Elīna šo šķietami nebūtībā zudušo graustu iegādājās par 2000 eiro.

Mārtiņš un Elīna Kiščenko
“Svilpaunieku” saimnieki

Te viss bija ieaudzis krūmos. Te bija džungļi, mēslu bedre. Šeit, Lūznavas parka nomalē, cilvēki izdomāja ierīkot atkritumu poligonu. Par lētu naudu iegādājāmies šo graustu. Vīrs 2015. gada Ziemassvētkos uzdāvināja atslēgas, sakot: “Tagad tu esi latgaliete! Rekur tev īpašums!” Tā sākās “Svilpaunieku” stāsts.

Foto: Kiščenko ģimenes arhīvs, grausts pirms tapa “Svilpaunieki”

Mārtiņš ir latgalietis, savukārt Elīna bija jūrmalniece. Abi studēja Rīgā, bija kursa biedri. Romantiskas attiecības aizsākās pirms 10 gadiem Kanādā, kur abi viesojās, lai piedalītos turienes latviešu dziesmu un deju svētkos.

Mārtiņš Kiščenko
“Svilpaunieku” saimnieks

Liels kompliments sievai, ka pārvācās uz Latgali!

Elīna gan smejot saka, ka Mārtiņa nostāja par attiecību noenkurošanu bijusi kategoriska: “Nebija runa “varbūt Latgalē”. Mārtiņš vienkārši pateica “es dzīvoju Latgalē, bet tu – kā gribi. Ar mani vai bez manis!”.”

Foto: Kiščenko ģimenes arhīvs, ciemošanās pie Kanādas latviešiem

“Svilpaunieku” stāsts “rakstījās” ātri: 2016. gadā tapa būvprojekts, pēc tam ģimene pieteicās Lauku atbalsta dienesta LEADER aktivitāšu projektam un ieguva līdzfinansējumu ēkas pārbūvei par viesu namu.

Mārtiņš un Elīna Kiščenko
“Svilpaunieku” saimnieki

Nolēmām, ka to darīsim tikai, ja iegūsim Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Tas ir vienos vārtos, jo tikai pašu spēkiem to neceltu. Tas [Eiropas Savienības līdzfinansējums] bija grūdiens to realizēt. Piedalījāmies LEADER projektā, to akceptēja. Plāni bija lieli! Plānojām pirmajā stāvā atstāt skaistus 50. gadu ķieģeļus. Kad sākām jumta nojaukšanu, sabruka daļa sienu. Bija vajadzīga siltināšana, kvalitatīvi logi un daudz kas cits. No sākotnējās tāmes mums izdevumi palielinājās divarpus reižu.

Tā kā būvniecības laikā izmaksas auga, Eiropas Savienības līdzfinansējums 70 tūkstošu eiro apmērā veidoja vien 30% no kopējiem ieguldījumiem, kas bija aptuveni 210 tūkstoši eiro. Pārējais finansējums ņemts no Kiščenko ģimenei piederošā ceļu un tiltu inženieru pakalpojumu uzņēmuma. Tāpat palīdzīgu roku pasniedza arī privāti investori.

Mārtiņš teic, ka miljonāram šis būtu viegli “paceļams” projekts, bet Kiščenko ģimenei ceļš līdz idejas realizācijai nebija viegls, lai gan “Svilpaunieki” tapa salīdzinoši ātri un durvis apmeklētājiem vēra 2019. gadā. “Svilpaunieku” saimnieki pateicas ikvienam, kurš palīdzējis un palīdz augt tūrisma nozarē, tai skaitā Rēzeknes novada pašvaldībai un Lūznavas muižas darboņiem, ar kuriem darbojas ciešā sazobē, popularizējot tuvējo apkaimi un visu Latgali.

Foto: Kiščenko ģimenes arhīvs, “Svilpaunieki” visā spozmē

Kiščenko saime uzsver, ka Latgales dārgakmeņi ir daba un kultūra, tomēr, lai tūristu plūsma būtu straujāka, nepieciešams attīstīt infrastruktūru.

Elīna Kiščenko
“Svilpaunieku” saimniece

Cilvēks pēc dabas ir slinks. Viņš negrib nekur braukt, tāpēc jāmotivē atbraukt. Piedāvājumam jābūt ļoti labam. “Svilpaunieki” ir pašā Latgales centrā. No šejienes uz visām vietām saulītē var aizbraukt: uz Aglonu, Preiļiem, Ludzu, Rēzekni, Krāslavu, Dagdu un citur. No Šejienes var apceļot Rāznas Nacionālo parku, jo esam tā malā.

Nu Lūznavas muižai kaimiņos slejas skaists divstāvu viesu nams. Saimnieks Mārtiņš ļoti gribēja melnu koka māju, tāpēc tās apdarē izmantoti dedzināti dēļi. Tieši tumšie dēļi ir būtisks akcents, kas viesu namam ļauj lieliski iekļauties ainavā. Interjers ir ļoti mājīgs, pašu saimnieku iekārtots. Numurus izgaismo gaismekļi ar saimnieces Elīnas apdarēm. Sienas te izdaiļo vietējo mākslinieku gleznas.

“Svilpauniekus” apciemojis arī Latvijas pirmais pāris – Egils un Andra Leviti. Tāpat viesu namu kā atspēriena punktu Latgales izzināšanā izmantojuši Latvijā strādājošie ārvalstu diplomāti.

Foto: Kiščenko ģimenes arhīvs, kopbilde ar Latvijas pirmo pāri – Egilu un Andru Levitiem

Tabu “Svilpauniekos” ir televizors, to te neatradīsiet.

Elīna Kiščenko
“Svilpaunieku” saimniece

Tas bija apzināts lēmums. Esi taču atbraucis uz Latgali, tāpēc baudi to! Cilvēki mums saka, ka šajā vietā aizguļas. Te nevar pamosties laicīgi, jo pie mums ir forši! Cilvēks atbrauc šurp un jūtas kā mājās. Tas ir lielākais kompliments. Kopš te strādājam, mums neviens nav prasījis televizoru.

Kiščenko pāris iegādājies arī kaimiņos esošo kādreizējo Lūznavas muižas mākslinieku rezidenci. Prāvā ēka ilgstoši bijis sociālais nams, šodien ir nolaists līdz nepazīšanai un, diemžēl, izpelnās grausta “godu”. Tomēr arī šo namu un tā apkārtni Mārtiņš un Elīna apņēmušies pārvērst līdz nepazīšanai, ko, kā esam noskaidrojuši, raugoties uz uzskatāmo “Svilpaunieku” piemēru, viņi spēj izdarīt.

Mārtiņš un Elīna Kiščenko
“Svilpaunieku” saimnieki

Latgale ir pabērna lomā, bet Latgales cilvēkiem tas ir kaut kādā ziņā iepotēts. Cilvēkiem pašiem jādara kaut kas, lai attīstītos, būtu labāks dzīves līmenis un kvalitāte. Iespēju ir ļoti daudz. Bieži tās iespējas pat met virsū, vajag tikai spēt noķert. Latgalei vajag cilvēkus, kuri strādā. Varbūt tāpēc, ka esam atgriezušies Latgalē no citurienes, mēs to saprotam. Mēs atgriezāmies ar domu, ka šurp braucam strādāt, ka šī būs mūsu vieta. Šī būs vieta, kur dzīvos mans bērns. Savukārt mums ir jādzīvo tā, lai manam bērnam būtu labi, lai es būtu piemērs savam bērnam.