Dviete nav tikai punkts Latvijas kartē. Uzņēmīgas dvietietes pierāda, ka laukos var dzīvot labi

Agnese Drunka

Autors: Agnese Drunka

Bez Tabu raidījuma vadītāja, kas visiem stāstiem pieķeras ar pieredzējušas žurnālistes krampi.

2 komentāri

Ilūkstes novada Dviete atrodas 207 kilometru attālumā no Rīgas, bet no Briseles jābrauc teju divus tūkstošus kilometru, un kādam var šķist, – diez ko tādā Dvietē var darīt, kur nu vēl dzīvot. Bet Dvietē satiktie ļaudis apliecina, ka Eiropas elpa te jaušama jo spēji.

Dvietē, vīnogu selekcionāra Paula Sukatnieka dzimtas mājās “Apsītes”, sastopam varen šiverīgas dāmas, kas dzimušas un augušas Dvietē un ir stingri pārliecinātas, ka šī ir viena no labākajām vietām, kur dzīvot un realizēt pat vispārdrošākās idejas. Turklāt tām iespējams piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu.

Vanda Gronska
biedrības “Dvietes vīnogas” idejas autore

Mēs esam Sēlijā Ilūkstes novadā Dvietes pagastā vīnogu selekcionāra Paula Sukatnieka dzimtas mājās “Apsītes”, un kāpēc mēs ceļam godā Paulu Sukatnieku? Tāpēc ka viņš bija pirmais Latvijas vīnogu audzētājs, kurš izveidojis Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemērotas vīnogu šķirnes.

Vīnkopības centra ideja veidošana pieder tieši Vandai, kura savulaik strādājusi par pārdevēju, nu kļuvusi par biedrības “Dvietes vīnogas” galveno kurbulētāju. Kā norāda Dvietes iedzīvotāji, labi, ka ir tāda Vanda, kas realizē pat vispārdrošākās idejas, tostarp vīnkopja un selekcionāra dzimto māju atjaunošanu.

Pēc vīnkopja nāves pagājušā gadsimta nogalē īpašums pamazām aizauga. Pateicoties šiverīgām dāmām, kuras pašas sevi sauc par meitenēm, māja atdzimusi. Un mājas atjaunošanai izmantota Eiropas nauda, kas ļāva šiem centieniem kļūt par veiksmes stāstu.

Vīnogu selekcionāra dzimtas mājas tagad pievilina Dvietei tūristus un vīnogu audzētājus, gluži kā vecajos laikos, jo savulaik, kad Sukatnieks vēl bija dzīvs, pie viņa plūda neskaitāmi daudz cilvēku, lai tiktu pie vīnogu stādiem. Taču ne tikai vīnogas audzējis selekcionārs – viņš te audzējis melones, arbūzus. Kā kādreiz smējušies, tad Sukatnieks Dvieti pabīdījis par kādiem diviem tūkstošiem kilometru tuvāk dienvidiem, jo te auguši gana daudz eksotisku augļu.

Ar Sukatnieka māju atjaunošanu maisam gals bijis vaļā, un biedrība ķērusies klāt nākamo projektu īstenošanai. Biedrībai gan bija sevi jāpierāda, jo kā gan citādi izdotos panākt, ka pašvaldība iznomā uz desmit gadiem par vienu eiro gadā pagalam nolaisto un teju pussabrukušo grāfu Plāteru Zībergu muižas kantora ēku.

Vanda Gronska
biedrības “Dvietes vīnogas” pārstāve

Paskatieties, cik smuka pēc remonta ir muižas ēka. Saglābta no sagrūšanas, viss atjaunots un salabots. Pēdējos 37 gadus te bija logi dēļiem aiznagloti un vienīgie, kas te dzīvoja, bija kaķi.

Vēl pirms tam te ilgus gadus bijusi skola, tāpēc, atjaunojot ēku, vienā zālē ierīkota padomju laiku skolas klase, ar visiem skolas soliem un tā laika iekārtojumu.

Atjaunotajā muižas ēkā apdzīvoti visi trīs stāvi. Te ierīkota Šampanieša zāle, kur var laulību ceremoniju sarīkot, ir istaba, kur pārnakšņot, ir telpa, kur sapucēties, ir rokdarbu darbnīca un pat izstāžu zāle.

“Vieta, kas dzīvo, elpo un vilina atgriezties,” – tā dāmas teic par savu Dvieti.