Dāņi produktiem pēc derīguma termiņa beigām dod otro elpu, tikmēr Latvijā tonnām izmet mēslainē

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

15 komentāri

795 miljoni cilvēku pasaulē cieš badu, tikmēr pārtikušās valstīs izmet mēslainē  95-115 kilogramus pārtikas uz cilvēku, ziņo Eiropas Savienības finansētā projekta ”Eat Responsibly” informācija. Ar pārtikas izšķērdību cenšas cīnīties Dānija, kurā esošie konceptveikali rāda priekšzīmi daudzām valstīm un palīdz bada cietējiem Āfrikā.

Latvijā vidējā alga ir trīsreiz zemāka nekā Dānijā, tomēr latviešu tauta pie daudz mazākas turības atļaujas mēslainē izsviest tonnām pārtikas, kamēr Dānijā cīnās ar šādu praksi. “Bez Tabu” viesojas Kopenhāgenā, vienā no ”Wefood” ķēdes veikaliem, kur pārtikai pēc ”dzīves” lielveikalos tiek dota otrā dzīvība.

Dānija “iekabina” citiem, arī Latvijai

Vairākās ”Wefood” veikalu ķēdes bodītēs Dānijā nonāk dažnedažādākie produkti, kuriem beidzies derīguma termiņš (marķējums ”ieteicams līdz”), tāpat te ir preces, kurām derīguma termiņš beidzas drīzumā, kā arī nopērkami produkti, kuriem, piemēram, bojāts iepakojums.

”Kā varat redzēt, mums piedāvājumā ir ļoti daudz produktu. Lūk, arī zaļumi. Mēs sadarbojamies ar vienu no lielākajām Dānijas noliktavām, kur daudzi tirgotāji uzglabā augļus un dārzeņus. Noliktava mums zvana un saka, ka var mums atdot, piemēram, paleti. Tāpat sadarbojamies ar lielveikaliem, kuri mums atdod pārtiku,” stāsta dānis Frenks Petersens, viena ”Wefood” veikala vadītājs.

Veikala sortiments piedāvā sauso pārtiku, dažādus našķus, augļus, dārzeņus, piedevas ēdieniem, dzērienus.

Frenks Petersens
“Wefood” pārstāvis

”Ja citās valstīs, arī pie jums Latvijā, to veikali met ārā, jo beidzies termiņš vai neatbilst lielveikalu standartiem, mums to labprāt atdod. Es uzskatu, ka šādiem veikaliem jābūt legāliem visās valstīs! Cilvēki, kuri nevar iegādāties produktus par ”normālo” cenu, šie veikali piedāvā labu iespēju.”

Kodols – brīvprātīgie. Arī latviete dara labu

Petersens arī stāsta, ka vietējās uzraugošās iestādes devušas atzinumu, ka šie produkti arī pēc derīguma termiņa beigām lietojami uzturā. Pēc ”dzīves” lielveikalos produkti ”Wefood” veikalā maksā par 50 un vairāk procentiem lētāk.

”Wefood” kustības kodols ir brīvprātīgie, kuri gan apbraukā veikalus, ievācot no tiem pārtiku, gan kārto preces pēcāk to plauktos, gan strādā pie konceptveikala kases, gan pieaicina citus brīvprātīgos. Neviens brīvprātīgais par šo darbu nesaņem algu.

Veikalā sastopam brīvprātīgos no Francijas, Igaunijas un citām valstīm, arī Latviete Zane Burkevica ir viena no brīvprātīgajām.

”Ierados Dānija pirms septiņiem gadiem, lai mācītos. Paliku šeit, lai strādātu un dzīvotu. Pirms nedaudz vairāk kā gada sāku palīdzēt šeit kā brīvprātīgā,” stāsta Zane.

Tāpat kā citi brīvprātīgie, arī Zane strādā citu, apmaksātu darbu. Tāpat Zane dzied Dānijas latviešu korī. Lielu daļu brīvā laika velta tieši ”Wefood” kustībai.

Divi zaķi ar vienu “šāvienu”: cīnās ar pārtikas šķērdēšanu un palīdz bada cietējiem

”Wefood” veikali ir Dānijas labdarības organizācijas paspārnē. Viens konceptveikals nesen atvērts arī Somijā, Helsinkos.

Taujāta, kas mudina bez atlīdzības darboties idejas vārdā, Zane atbild, ka dzinulis ir cīņa ar pārtikas šķērdēšanu, un otrs, ne mazāk nozīmīgs faktors, proti, visi līdzekļu, ko pircēji atstāj ”Wefood” veikalos, tiek novirzīti trešajām pasaules valstīm, arī reģioniem, kurus skārušas dažādas nelaimes. Jo īpaši tiekot palīdzēts Āfrikas valstīm, kur cilvēkus plosa bads un citas nelaimes.

”Mēs palīdzam Ugandā, Kambodžā. Ja kādā valstī notiek, piemēram, cunami vai zemestrīces, mēs iesaistāmies arī tur, daudz kur citur,” stāsta konkrētā veikala vadītājs Frenks Petersens.

Zane
brīvprātīgā no Latvijas

”Tas nav tikai par brīvprātīgo darbu kā tādu. Man interesē mērķis, kāpēc mēs šeit esam. Dienas beigās es jūtu, ka esmu izdarījusi ko labu. Problēma ir globāla. Uz pasaules dzimst arvien vairāk cilvēku. Kā visus pabarot? Tas ir aktuāls jautājums!”

Kad Latvija modīsies?

Dānijā dzīvojošā Zane ir pārliecināta, ka arī Latvijā ir nepieciešami šādi veikali, tomēr, viņasprāt, esot jāmaina tirgotāju biznesa domāšana. ”Tik ilgi, kamēr viņi uzskatīs, ka šādi veikali, kuri iegūst preces teju par velti, ir konkurenti, būs grūti to īstenot. Tomēr es nedomāju, ka tāpēc nevajadzētu mēģināt,” teic Zane.

Lai uzzinātu, cik tālu Latvija virzījusies cīņā ar pārtikas izšķiešanu, “Bez Tabu” sazinās ar Zemkopības ministriju. Ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta vadītāja Dace Ugare norāda, ka pirmie soļi cīņā sperti, tomēr par veikaliem, kuros tirgotu pārtiku ar beigušos derīguma termiņu (”ieteicams līdz”), esot pāragri runāt. Pārtikas un veterinārajam dienestam nebūšot resursu uzraudzīt šādas tirgotavas.

Dace Ugare
Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta vadītāja

”Šobrīd veikti Ministru kabineta noteikumu grozījumi, ir dots Ministru kabinetam deleģējums izstrādāt normatīvo aktu, kas paredzētu, kādu pārtiku, cik ilgā termiņā, kādi būs produkti, kurus varēs nodot ziedošanai. Šis ir tāds jaunums, pirmais solis uz priekšu. Sāksim ar mazumiņu, tad skatīsimies, kā mums ies. Varbūt virzīsimies vēl tālāk. Šobrīd iesim uz šo ziedošanu. Veikali neatdos šos produktus uz izgāztuvēm, bet varēs ziedot, jo tiem nav nekādas vainas.”

Grozījumi, kas ļaus veikaliem ziedot pārtiku pēc ”ieteicams līdz” termiņa beigām, visticamāk, stāšoties spēkā nākamgad.

Foto

15 komentāri