Agnese Drunka

Autors: Agnese Drunka

Bez Tabu raidījuma vadītāja, kas visiem stāstiem pieķeras ar pieredzējušas žurnālistes krampi.

Komentāri

Bez Tabu ekspedīcijā “Mūsu vietas, mūsu cilvēki” piedalās grupas “Dagamba” dibinātājs, čellists Valters Pūce un pianists Dainis Tenis. Un viņi līdz kaulam izbauda zemgaliešu viesmīlību, ieliekot kloķi Laurim Reinikam, kurš Desu ciemā tika pie auto.

Bez Tabu abus māksliniekus satiek Rīgā, Brīvības ielā, netālu no viņu mēģinājumu telpas. Abi atklāj, ka pirms ekspedīcijas pētījuši Latvijas karti un centušies iedomāties, kurp mēs viņus vedīsim. Taču mēs esam nepiekāpīgi, liekam abiem mūziķiem aizsiet acis un vedam viņus viņiem nezināmā virzienā. Pa ceļam braucot, aizsietām acīm, abi cenšas izteikt minējumus, kurp dodamies.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Ceļš acīm ciet ilgst nepilnu stundu, bet, galā nonākuši, abi nesteidz atsiet acis, bet turpina minēt, kur nokļuvuši. Viena no versijām ir Ķāķišķi. Iemesls? Vienkārši skanīgs nosaukums.

Attālums no Auriem līdz Rīgai ir 80 km!

Bet, acu apsējus noņēmuši, “Dagambas” čellists un pianists secina, ka ir Auros un viņiem jānonāk Kārļa Ulmaņa dzimtajās mājās Pikšās. To izdzirdot, abi apsmejas un nospriež, ka viņiem nav ne jausmas, kur meklēt Pikšas vai kā viņi paši tās uzreiz nosauc “Pikši”.

Pikšas atrodas Bērzes pagastā, un tas no Auriem ir četru piecu stundu gājiens kājām, abi mūziķi atdod telefonus un makus, pretī saņemot somu, kas pilna ar labumiem. Un tā viņi kopā ar operatoru paliek Auru pievārtē.

Kā jau ierasts, ceļojums sākas ar somas satura izpēti. Secinājuši, ka tur ir viss iztikšanai nepieciešamais, abi dodas ceļā…. uz tuvākajām mājām, jo ir taču jānoskaidro, kurā virzienā doties, lai nonāktu Pikšos (tieši tā viņi turpmāk nepaguruši sauks Pikšas)!

Mājas pagalmā nonākuši, neviena nesastop, mūziķi klaigā: “Es atvainojos!!! Vai te kāds ir?”

Krietnu laiku saukuši, mūziķi sasauc divas sirmmāmiņas, kurām, mašīnas, ko abiem iedot nav, toties viņas norāda, kurā virzienā jāiet. Mūziķi atvadās no kundzēm un dodas kājām uz Auru centru, pa ceļam nesekmīgi cenšoties “nobalsot” pāris garāmbraucošus auto.

Auru centrā abi izmēģina laimi pie vēl vienām mājām, pirmkārt, lai uzzinātu, kurā virzienā viņiem tālāk jādodas un otrkārt, viņi mēģina sarunāt, varbūt kāds viņus var kādu gabaliņu pavest. Tā, kā kungs, kuru viņi sastop ir kunga prātā, tad centieni sarunāt, lai viņus aizved līdz Dobelei diemžēl ir nesekmīgi.

Abi dodas tālāk, un pieņem lēmumu stopot mašīnas, lai kurā virzienā arī tās nebrauktu. Un ziniet, šī metode nostrādā, viņi aptur auto, ko vada sieviete, kura vienkārši brauc uz veikalu, bet mūziķi pierunā viņu mainīt plānus un aizvest līdz Dobelei.

Pa ceļam viņi iepazīstas, iedāvina somā atrastos gardumus un uzzina, ko būtu vērts apskatīt Dobelē. Sianda, tā sauc izpalīdzīgo sievieti, Valteru un Daini izlaiž pie Dobeles pilsdrupām. Abi, tās izstaigājot un ielienot šaurā ejā, kas ved pilsdrupu tornī, nolemj, ka Dobeles pilsdrupas varētu būt lieliska vieta kādam “Dagambas” koncertam un dodas tālāk.

Pa ceļam viņi iegriežas mazā Dobeles veikaliņā, ar lūgumu atļaut to noreklamēt. Tas notiek tā, abi “ielien” skatlogā starp manekeniem un kādu brīdi tur pastāv.

Taču kavēties nav laika, jādodas tālāk. Tikai viena bēda, vēders sāk kurkstēt. Gribas ēst, bet naudas nav. Tāpēc rodas ideja, ieiet pirmajā, pa ceļam pamanītajā kafejnīcā “izlūgties” maltīti. Izvēle krīt uz kafejnīcu “Rīts”, pašā pilsētas centrā. Abi ieiet kafejnīcā un tur uzsāk tiešu runu:

“Labdien, mēs esam no grupas Dagamba, mums nav ne naudas, ne telefonu un mēs gribējām jautāt, vai varam sarunāt ar Jums paēst. Par to mēs varētu noreklamēt Jūsu kafejnīcu”.

Lieki piebilst, ka sievietes, kura stāv aiz letes, atbilde viņus pamatīgi nošokē, jo tā skan: “Jā, ko vēlēsieties, soļanku, harčo?”

Abi jau pēc brīža ērti iekārtojušies bauda harčo, aicinot Bez Tabu skatītājus arī ieturēties, Dobelē esot, tieši te.

Un nu jau dūšas abiem pavisam daudz, tāpēc, paldies sakot, nolemj laimi izmēģināt vēlreiz, tāpēc seko jautājums:”Varbūt Jums ir kāds lieks auto, ko mums aizdot, jo mums jātiek līdz Pikšām.”

Kafejnīcas darbiniece māksliniekus šokē vēlreiz, atbildot, ka lieka auto nav, bet pašas mašīna stāv pagalmā un to viņa gan varētu iedot. Mūziķi uz brīdi kļūst mēmi, neko tādu nebija gaidījuši. Taču attapušies kļūst bezgala lepni. Viņi zina, ka iepriekš Bez Tabu ekspedīcijā “Mūsu vietas, mūsu cilvēki”, viņu kolēģis, mūziķis Lauris Reiniks bija ticis pie auto, bet viņiem nav viss šāds tāds auto, viņi tiek pie Volvo ar ādas sēdekļiem.

Nu jau nokļūt līdz Pikšām ir tikai tehniskas dabas jautājums. Šis piedzīvojums lauž iesīkstējušos priekšstatus par Zemgales iedzīvotājiem kā lepniem un nepieejamiem – pabaroti, apmīļoti Valters un Dainis nonāk Pikšās. Tur muzeja direktore abus izvadā pa Latvijas pirmās brīvvalsts pēdējā prezidenta dzimtajām mājām, smejoties piedāvājot arī naktsmājas.

Piedzīvojums Zemgalē grupas “Dagamba” mūziķiem noslēdzas uz pozitīvas nots. Un sievietei, kurai viņiem aizdeva auto abi uzdāvina biļetes uz savu tuvāko koncertu. Kā smej, dots devējam atdodas.

SIA “Lieliska dāvana”: drošs un stabils uzņēmums, kas pilda klientiem dotās saistības!

SIA "Lieliska dāvana": drošs un stabils uzņēmums, kas pilda klientiem dotās saistības!

Meklējot dāvanas gada skaistākajiem svētkiem, uzņēmums “Lieliska dāvana” aicina iedzīvotājus tik populārās dāvanu kartes iegādāties tikai pie uzticamiem un drošiem uzņēmumiem – jau vairāk nekā sešus gadus Latvijas tirgū tāds ir arī lielākais dāvanu karšu tirdzniecības uzņēmums, nacionālais dāvanu eksperts “Lieliska dāvana”.

Lasi vēl