“Cilvēki vēlas nemiglotu, bet bez kāpura un pleķiem!” Zaļā kursa virzīti, Dobeles zinātnieki pēta, kā saimniekot “zaļāk”

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

Pievienot komentāru

Sižetu sērijā par to, kā Latvijā sekojam Eiropas zaļajam kursam, “Bez Tabu” viesojas Dobelē, kur Dārzkopības institūta plašajā dārzā audzē ne vien krāšņos ceriņkrūmus, ko katru pavasari ierodas apskatīt tūkstošiem cilvēku, bet arī gardas dārza veltes. To dara zinātnes vārdā – pēta un izmēģina aizvien jaunas, videi un veselībai draudzīgākas metodes augļu un dārzeņu audzēšanā.

Eiropas kurss virzīts uz zaļajām tehnoloģijām, risinājumiem dārzkopībā, stāsta Dārzkopības institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētāja, vadošā pētniece Dr.agr. Līga Lepse.

Dr.agr. Līga Lepse
Dārzkopības institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētāja, vadošā pētniece

Mūsu zinātniskajā darbā pētām, izstrādājam aizvien jaunus zaļos risinājumus, kurus var pielietot praktiski. Savu zinātnisko darbību fokusējam uz dārzkopību. Praktiski paši izmēģinām savā dārzā šos risinājumus un komunicējam ar ražotājiem Latvijā un ārzemēs. Piedāvājam tiem inovatīvas tehnoloģijas. Izstrādājam videi un veselībai draudzīgākas tehnoloģijas dārzkopībai.

Zinātniskais darbs Dārzkopības institūtā Dobelē mērķtiecīgi virzīts integrēto tehnnoģiju attīstīšanā. Ar integrētajām tehnoloģijām saprot pieejas saimniekošanā, kas ir kā zelta vidusceļš starp bioloģisko un konvencionālo saimniekošanu.

Dr.agr. Līga Lepse
Dārzkopības institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētāja, vadošā pētniece

Integrētās tehnoloģijas dārzkopībā ne tikai nodrošina labu kvalitāti, bet ir arī saskaņā ar vidi un zaļajām prasībām. Cilvēki pieprasa veselīgas lietas, rūpējas par to, ko ēd. Ir pieprasījums pēc veselīgā, bet tajā pašā laikā vēlas vizuāli pievilcīgu augli. Vēlas kaut ko nemiglotu un reizē bez pleķiem un kāpuriem. Lai apmierinātu šīs prasības, talkā nāk integrētā saimniekošanas metode, kurā izvērtējam vajadzību jebkurai miglošanai, mēslošanai. To nedara bez vajadzības. Tādā veidā iegūstam kvalitatīvu produkciju, kas izaudzēta ar mazu slogu uz vidi.

Līga Lepse norāda, ka lielākā daļa dārzkopju saimnieko, izmantojot integrētās, videi un veselībai draudzīgākas tehnoloģijas. “Tas nav nekas briesmīgs un neizpildāms,” saimniekošanu padarīt zaļāku iedrošina Lepse.

Aktualizē bioloģisko saimniekošanu

Lepse norāda, ka arī bioloģiskā saimniekošana, kas ir līdz mielēm saskaņā ar dabu, kļūst aizvien populārāka. Bioloģiskās saimniekošanas uzvaras gājienu varētu sekmēt zināšanas, izglītošanās šajā jomā. Līga Lepse informē, kāpēc bioloģiskās produkcijas cenas ir dārgākas.

Dr.agr. Līga Lepse
Dārzkopības institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētāja, vadošā pētniece

Apjoms, ko var iegūt ar bioloģiskām saimniekošanas metodēm, bieži vien ir mazāks, nekā pielietojot integrētās vai konvencionālās metodes. Otrkārt, bioloģiskā pieeja paredz daudz roku darba, līdz ar to izmaksas palielinās. Vienkārši runājot, bioloģiskajā saimniekošanā ir vairāk darba, kas sadārdzina cenu.

Lepse gan paredz, ka ar laiku bioloģiskās produkcijas cenas varētu kļūt zemākas, jo arī šajā jomā tehnoloģijas attīstās strauji.

Dr.agr. Līga Lepse
Dārzkopības institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētāja, vadošā pētniece

Daļa mūsu pētījumu virzīta uz bioloģisko risinājumu ieviešanu un aktualizāciju. Arī bioloģiskajā lauksaimniecībā tiek izmantoti augu aizsardzības, mēslošanas līdzekļi, tomēr tie veidoti nedaudz citādāk. Šie līdzekļi ir ar bioloģisku sastāvu. Saimniekojot var pielietot bioloģisku līdzekli, kas iznīcina kaitīgo. Ja kādreiz, redzot, ka smidzinātājs brauc pa bioloģisko lauku, teica, ka tur kāds šmaucas, tad šobrīd arī smidzina, bet ar atļautiem, bioloģiskiem preparātiem, kuru kļūst arvien vairāk.

Veiksmīgā sadarbība

Turpat Dobelē ir Latvijā pēc apgrozījuma lielākais pārtikas produktu ražotājs AS “Dobeles dzirnavnieks”. Uzņēmuma saražotā klāstā aptuveni 10 procentu ir bioloģiskā produkcija. Saražoto “Dobeles dzirnavnieks” ekportē uz aptuveni 70 valstīm, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Iepērkot, piemēram, bioloģiski audzētos graudus, uzņēmums tos pirms uzsākt konkrētā pieveduma apstrādi pārbauda laboratorijā, lai pārliecinātos, ka graudi patiesi audzēti saskaņā ar dabu. Salīdzinoši nesenā pagātnē graudu paraugus uz analīzēm uzņēmums sūtījis uz laboratorijām citviet Eiropā, no kurienes rezultāti bija jāgaida ilgi, bet rasts daudz efektīvāks risinājums – jau kādu laiku ķīmiskās analīzes tiek veiktas turpat Dobelē, Dārzkopības institūta laboratorijā.

Kristaps Amsils
AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs

Agrāk ķīmiskās analīzes varēja veikt Vācijā, Itālijā vai Francijā. Tas bremzēja mūsu darbu ražas laikā. Pieņemot bioloģiskos graudus, mēs tos nobloķējam atsevišķā silosā, kur tie gaida analīžu rezultātus. Tikai pēc to saņemšanas mēs varam laist uz pārstrādi. Visa šī gaidīšana ilga trīs līdz četras nedēļas. Pirms diviem gadiem situācija mainījās. Mēs uzsākām sadarbību ar Dārzkopības institūtu šeit pat Dobelē, kur, kā izrādījās, bija jau lielākā daļa nepieciešamo iekārtu, kas nepieciešamas analīžu veikšanai. Sadarbojoties, izstrādājām metodoloģiju. Šobrīd analīžu rezultātus iegūstam vienas līdz trīs dienu laikā.

Ar “Dobeles dzirnavnieka” atbalstu Dārzkopības institūta laboratorija soļo starptautiskās akreditēšanās virzienā, lai laboratorija būtu atzīta starptautiskā mērogā.