“Cilvēki neprot plānot savu ikdienu!” Psihologs par atrunu “nav laika sportot” un to, kā iemīlēt kustību

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

0 Komentāru

“Covid-19” pandēmijas ierobežojumi, sirmais vecums, laika trūkums – šie ir tikai daži aktīva dzīvesveida kavēkļi, ko sarunās ar “Bez Tabu” min Rīgas ielās uzrunātie. Kā uzskata eksperti, tās ir vien atrunas, kas jāmet pie malas. Ļaujoties aktīvākam dzīvesveidam, iespējams uzvarēt cīņā ne vien pret fiziskās, bet arī mentālās veselības likstām, kas jo īpaši aktuālas ir Covid-19 pandēmijas laikā. Iesaistoties Eiropas Sporta nedēļas aktivitātēs, izvēloties sev tīkamāko un piemērotāko nodarbi, iespējams rast iedvesmu dzīvesveida maiņai.

Fiziska izkustēšanās katru dienu ir viena no vienkāršākajām lietām, ko varam darīt, lai būtu veseli. Diemžēl katrs piektais Latvijā nesporto vispār. Sportošana var palīdzēt mazināt depresijas un nomāktības riskus, kas palielinās līdz ar tumšā diennakts laika pagarināšanos, teic Eiropas Sporta nedēļas organizatori Latvijā. Covid-19 pandēmijas ierobežojumu laikā esam sportojuši mazāk – 5% iedzīvotāju ierobežojumu laikā pārstājuši būt fiziski aktīvi, kamēr to, ka sākuši sportot, apgalvo tikai 2% iedzīvotāju, liecina Eiropas Sporta nedēļas pētījums.

Biežākie iemesli, kāpēc cilvēki nesporto ir – laika vai motivācijas trūkums, slinkums. Eksperti iesaka – lai mainītu paradumus, jāsāk pakāpeniski, nepārspīlējot un atrodot to, ka patīk.

Einars Fogelis
Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents

Eiropas Sporta nedēļas pamatmērķis ir aktivizēt tautas iesaistīšanos fiziskās, sportiskās aktivitātēs, katram atrast sev piemērotu nodarbi. Mēs palīdzam to izdarīt, palīdzam atrast domubiedrus un ceram, ka tas, kurš iesaistīties, piesaistīs arī savus radus un draugus. Mūsu sauklis: piecel sevi un savus draugus!

Ieskatoties www.beactive.lv kartē, iespējams izvēlēties sev tīkamu Eiropas Sporta nedēļas nodarbi Latvijas malu malās. Taču ar Eiropas Sporta nedēļu nekas nebeidzas – šī nedēļa ir vien atgādinājums un pamudinājums, ka būt fiziski aktīviem var un vajag visu gadu, uzsver organizatori.

Einars Fogelis
Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents

Katrs uz savas ādas esam izbaudījuši, ka no rītiem nu galīgi negribas neko darīt, bet, ja pie gultas noliec paklājiņu, kaut vai piecas, 10 minūtes vai ideālā versijā vismaz 30 minūtes dienā pakusties, tuvojies diezgan optimālam stāvoklim. Jāatceras, ka fiziskās aktivitātes spēj atraut no pamatrūpēm, lauj atslēgties no darba stresa, ļauj uzlādēt baterijas. Tam ir jāsaņemas, sākumā nav viegli, bet, ja darīsi nedēļu, mēnesi, vēl ilgāk, kustība kļūs par neatņemamu paradumu. Aktīvs dzīvesveids nepazīst vecumu, viss atkarīgs no tā, kādu aktivitāti izvēlamies. Eiropas Sporta nedēļas pasākumos piedāvājam aktivitātes visiem. Liekam uzsvaru uz atvērtajiem treniņiem profesionālu treneru vadībā, jo tieši profesionāļa padoms ir ļoti svarīgs. Viņš novērtē fizisko kondīciju un spējas, salāgo tās ar vēlmēm. Kad sāk nodarboties ar sportu, visam jābūt balansā. Ja iepriekš nekas nav darīts, nevar mesties nodarbē ar pilnu slodzi.

Velo entuziasts, sporta fans un psihologs Jānis Grants, kurš uzaudzis un izglītojies Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), pētījis aspektus, kas piesaista cilvēkus aktīvam dzīvesveidam un atgrūž no tā. Grants stāsta par dzīvesveidu dažādos ASV reģionos.

Jānis Grants
psihologs

Veselīgākais ir Kolorado štats. Tur ir kalni, cilvēki ir ļoti aktīvi. Fenomenāls daudzums cilvēku ir fiziskā kustībā katru dienu. Dienvidos, piemēram, Misisipi, kur cilvēki ir mazāk izglītoti, cilvēki nav tik aktīvi. Savukārt Čikāgā, kur dzīvo dēls, ir ļoti laba sporta infrastruktūra. Tur bērniem ir pateicīga vide sportošanai, arī mani bērni no pirmajām dienām sportoja. Mīlestība pret sportu veidojas no bērnības, vēlāk fiziskas aktivitātes ir dzīves neatņemama sastāvdaļa.

Grants uzsver, ka pamudināt fiziskām aktivitātēm var laba kompānija, piemēram, ģimenes locekļi.

Jānis Grants
psihologs

Es domāju, ka Latvijā, kad cilvēki veido ģimenes, viņi ir pārslogoti. Varbūt neprot plānot savu laiku, tāpēc uzskata, ka sportošanai nav laika, vai nesaņem atbalstu no ģimenes locekļiem, kad vēlas uzsākt aktivitātes. Daudzviet ASV iedzīvotājiem sanāk labāk plānot dzīvi. Tur ir arī infrastruktūra, kas palīdz sportot, kamēr esi darbā, bet Latvijā tā nav. Latvijā nepieciešama atbalsta grupa, draugi, ģimenes locekļi. Kāpēc ģimenes lokā regulāri nedoties pārgājienos?

Pasīvs dzīvesveds negatīvi ietekmē ne vien fizisko, bet arī mentālo veselību, uzsver Grants. Negadītas sekas radījuši arī Covid-19 pandēmijas ierobežojumi, kas liedza socializēšanos un aizvēra daudziem tik nepieciešamās iekštelpu treniņu vietas.

Jānis Grants
psihologs

Nevarēja satikties, sporta klubi bija slēgti. Cilvēki kļuva pasīvi, mainīja rutīnu. Kļūstot mazāk aktīviem, izpaužas trauksme, depresija, jo īpaši jaunu cilvēku vidū. Kad cenšas atpūsties, iekrītot dīvānā vai stresu remdē ēdot, vēlāk nogurums ir vēl lielāks. Cits pēc grūtas darba dienas iedzer kādu glāzīti. Pēc iedzeršanas vai kārtīgas maltītes kustēties, protams, ir grūtāk. Tāpēc vairāk jāpievēršas sportošanai, jo tā sniedz daudz vairāk enerģijas, endorfīnu līmenis paaugstinās. Pārrodoties mājās pēc vingrošanas, esi enerģizēts, domāšana ir daudz labāka, kopumā jūties daudz labāk.

Jānis Grants specializējas arī sporta psiholoģijā. Viņš Latvijā apmāca topošos sporta trenerus un pilnveido zināšanas esošajiem speciālistiem. Grants uzsver, ka tieši no sporta skolotāja un trenera ir ļoti atkarīgs, vai bērns iemīlēs aktīvu dzīvesveidu. Eksperts uzsver, ka agrā vecumā bērnu nevajag dresēt rezultātam, bet gan jāļauj iemīlēt fiziskas aktivitātes saudzējošā veidā, lai nenokautu vēlmi sportot.

Jānis Grants
psihologs

Ne tikai sportā, bet pedogoģijā tas ir svarīgi. Arī treneris ir sava veida skolotājs. Skolotājam ir ļoti svarīgi izveidot pozitīvi ietekmējošu kontaktu ar audzēkni. Diemžēl Latvijas skolotāju, sporta pedagogu, treneru vidū es redzu arī to veco padomju pieeju: dzīt, ganīt, kritizēt.

0 Komentāru

Aktuālie Bez Tabu sižeti

"Jau trīsreiz mēneša laikā!" Nepiestājot pieturā, autobusu šoferi vairākkārt atstājuši bērnu šosejas malā

"Jūs nopietni?!" Māmiņām ar zīdaiņiem un maziem bērniem liedz iepirkties lielveikalos

Dūru vicināšana un kliegšana jeb cīņa par apsaimniekotāju Rīgas "Ķīnas mūrī"

"Viņam seko bērni, glābiet viņus, kamēr var!" "TikTok" aktīvists stāsta par netiklībām ar bērniem un bez mitas lamājas

"Tur viss ir pretīgi! Gribam atpakaļ naudu!" Četri indieši Rīgā "iegrābjas" ar dzīvokļa īri

"Jāuzmanās, uzticot bērnus tādām skolām." Vakcīnskeptiķu skolā bez licences sola "saudzīgu vidi" bez Covid-19 ierobežojumiem

"Ar tādu mašīnu nav problēmu pārsniegt ātrumu arī vecmammai." CSDD tehniskās apskates darbinieks traucas ar 168 km/h

"Drusciņ sapurinās nevakcinētos!" Sākoties ārkārtējai situācijai, iedzīvotāju noskaņojums krasi atšķiras: no izpratnes līdz dusmām

Dziedātāja Olga Rajecka sašutusi: Maksāju par trim fāzēm, bet saņemu vienu!

Rīdzinieki pikti, jo nav apkures un sākuši pelēt pat vasarā nomainītie logi!

"Balkoni nenogāzīsies?" Olainē apšauba mājas renovācijas projektu

"Ja atkal notiks avārija, atkal taisni upē?" Tilts jau gadu bez barjerām, bīstamība uz Bauskas šosejas