“Celt trauksmi ir drosmes apliecinājums!” Trauksmes celšanas likuma veidotāji atklāj par kādiem pārkāpumiem latvieši ziņojuši visbiežāk

Alise Kubiloviča

Autors: Alise Kubiloviča

Bez Tabu raidījuma žurnāliste, kura ar lielu rūpību un uzmanību iesaistās sadzīvisku konfliktu un nebūšanu risināšanā.

1 komentārs

Pirmajā trauksmes celšanas likuma darbības gadā saņemti 435 iesniegumi par iespējamiem pārkāpumiem, kurus Latvijas iedzīvotāji novērojuši savās darbavietās. Visbiežāk latvieši ziņojuši par nodokļu nemaksāšanu, vides drošību, valsts iepirkumiem un valsts valodas lietojumu.

Trauksmes cēlējs ir sava amata lietpratējs, kurš, veicot darba pienākumus, kļuvis par aculiecinieku iespējamiem pārkāpumiem, kas var kaitēt sabiedrības interesēm – piemēram, ārsts, kurš novērojis kāda medikamenta iespējamos blakus efektus vai ražošanas uzņēmumu darbinieks, kuram ir aizdomas par citiem riskiem.

Inese Kušķe
Valsts kancelejas pārstāve

Piemēram, jūs strādājat uzņēmumā, kas ražo pārtiku. Jūs ar savām zināšanām par pārtikas ražošanu redzat, ka ir notikusi kāda kļūme, un, ja to pārtiku piegādās, piemēram, bērnudārzam – tad varētu būt nopietnas veselības problēmas. Tāpēc jūs drosmīgi izvēlaties par to pastāstīt savam vadītajam, bet pastāv iespēja, ka kaut kādu iemeslu dēļ jūsu uzņēmums nav ieinteresēts to risināt, tad jūs vēršaties par šo jautājumu atbildīgajā kontroles uzraudzības iestādē, kas jau tālāk to risina.

Pilnīgi saprotams cilvēku uztraukums, kļūstot par trauksmes cēlējiem – lai ikviens ziņotājs justos droši, likums paredz ziņotāju pasargāt no iespējamās darba devēja atriebības. “Mēs varam pseidonimizēt šo trauksmes cēlēju. Tikai mēs zinām, kurš ir tas īstais cilvēks aiz šā ziņojuma, tālāk jau tas iedzen zināmu kodu, kuru neviens nezina!” stāsta biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” vadītāja Inese Tauriņa.

Ja uzņēmumā strādā vismaz 50 darbinieku, darbavietā jābūt nodrošinātai trauksmes celšanas sistēmai. Ja tāda iespēja nav – jāvēršas kompetentajā iestādē, kas atbild par konkrēto jomu!